Runāt par sievišķību šai četru bērnu mātei nozīmē runāt par to cilvēces daļu, kas vai nu dod dzīvību, vai "aptur to". Tāpēc viņa uzskata, ka aborts ir "neatgriezenisks lūzums sievišķības sirdī".
Marija Kalvo (María Calvo) 221 pasākuma dalībniecei sniedza vēsturisku pārskatu par feminisma kustības attīstību no Franču revolūcijas līdz mūsdienām. Viņa uzsvēra, ka feminismam ir bijuši gan ieguvumi, gan zaudējumi; ieguvumi publiskajā sfērā (sievietes publiskajā sfērā tagad ir veiksmīgas sievietes) un zaudējumi sieviešu "defeminizācijā", kas ir ietekmējusi sievietes identitātes koncepciju. Sabiedriskajā sfērā feminisms ir nodrošinājis vienlīdzīgas tiesības un brīvības, kā arī sekmējis sieviešu panākumus.
Feminisma kustība aizsākās līdz ar Franču revolūciju, kad grupa drosmīgu sieviešu pieprasīja vienlīdzību tiesībās un brīvībās, ko vācu teoloģe un filozofe Jutta Burgfēra nosauca par "vienlīdzības feminismu publiskajā sfērā". Šīs francūzietes apgalvoja, ka, ja viņas var uzkāpt uz Kadalso, viņas var uzkāpt arī uz tribīnes. Beigu beigās viņi tika giljotinēti.
Pirmā prasību par sieviešu tiesībām 1792. gadā izvirzīja angļu filozofe un rakstniece Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft). Šīs tiesības publiskajā sfērā, kuru pamatā galvenokārt ir tiesības uz izglītību, neaizskar mātes sievišķo būtību.
Marija Kalvo atgādināja arī, piemēram, Koncepsionas Arenalas (Concepción Arenal) gadījumu Spānijā, kura, vīra atbalstīta, pārģērbās par vīrieti, lai varētu studēt. "Vīrs viņu uz literārajiem sarīkojumiem vedās pārģērbtu par vīrieti, lai viņa varētu piedalīties. Man patīk atcerēties vīriešu atbalstu sievietēm šajā tiesību un brīvību vienlīdzībā," viņa teica.
Viņš atgādināja arī par Emīliju Pardo Bazanu, kura stingri iestājās par meiteņu izglītību, un Klāru Kampamoru, kura 1931. gadā Deputātu kongresā izcīnīja sieviešu tiesības balsot.
Divas sievietes, kas iebilda pret to ar savu slaveno frāzi: "Pirms es esmu sieviete, es esmu pilsone".
Šo vienlīdzības feminismu ar leģitīmām prasībām pēc tādām pašām tiesībām un brīvībām kā vīriešiem 20. gadsimta 40. gados sāka kropļot atsevišķu domātāju, piemēram, filozofes Simonas de Bovuāras (Simone de Beauvoir), ietekme, kas attīstīja dzimumu ideoloģiju un viņas lozungu "Sieviete tu nerodies, tu par tādu kļūsti"," atgādina rakstniece.
Jūs varat pārskatīt šo CARF pārdomu sanāksme par sieviešu identitāti šeit
Sākot ar šo desmitgadi, sāka attīstīties tendence, kas uzskatīja, ka sievietes jēdziens ir sociāls konstrukts, ka bioloģijai nav nozīmes. Franču ateisms, ko galvenokārt aizstāvēja Žans Pols Sartrs, ietekmēja arī šo feministiskās domas virzienu, kas bija viens no 68. maija revolūcijas pirmsākumiem, "revolūcijas, kas vēlējās būt kolektīvisma, bet bija individuālistiska savā tīrākajā formā. Tā bija sacelšanās pret vīriešiem un vīrišķību, ko viņas uzskatīja par apspiešanu un autoritārismu," stāsta Marija Kalvo.
Karlosa III universitātes profesorei 1968. gada revolūcija bija arī sacelšanās pret sievietēm. Sievišķība piedzīvoja krīzi. Tā nozīmēja emancipāciju no vīriešiem, bet tā pieprasīja vienlīdzību ne tikai publiskajā sfērā, bet arī reproduktīvajā sfērā. Sievietes to panāca ar kontracepciju un abortiem.
"Šobrīd feminismu ir sabojājusi seksuālā atbrīvošana, nošķirot seksu no pieķeršanās, saistībām un reprodukcijas. Sekss joprojām ir kaut kas rotaļīgs un fizioloģisks," saka Marija Kalvo.
Šāds skatījums uz seksuālajām attiecībām daudzās situācijās ir novedis pie vēl nepieredzētas sieviešu vientulības un līdz tam, ka sievietes tiek uzskatītas par iekāres objektiem.
1968. gada revolūcija noveda pie dzimumu feminisma, ka "ideologiem sieviete un vīrietis neeksistē, tie ir tikai sociāls konstrukts vai balstās uz kaut ko ārēju, ar ko var darboties".
Universitātes profesors atgādināja, ka tagad cilvēks var "būt vīrietis un sieviete savu vēlmju dēļ, un vēlmes kļūst par tiesībām. Šajā feminismā mēs nevaram runāt par dabisku vīrieti un sievieti, jo viņi noliedz dabu. Tā ir saprāta nāve. Ar šo kustību mēs likvidējam Rietumu tradīcijas pamatus, mēs likvidējam seksuālo citādību, un ģimene un laulība kļūst subjektīvi jēdzieni. Tiek noliegti arī mūsu sabiedrības filozofiskie un tiesiskie pamati, jo viss ir balstīts uz jūtām un vēlmēm."
Atzīmējiet savu ziedojumu. Palīdziet mums veidot diecēzes un reliģiskos priesterus.
Pēc šī feminisma mēs esam nonākuši līdz hipermodernismam. "To es saucu par maģisko feminismu, jo visas manas vēlmes maģiskā veidā kļūst par tiesībām," saka eksperte.
Šajā brīdī viņa atgādināja, ka feminisma kustība kopumā vienmēr ir aizmirsusi par mātes stāvokli un nekad nav rūpējusies par mātēm. "Šī svarīgā faktora ignorēšana ir pārsteidzoša. Pat mūsdienās ne. Tikai septiņas autonomās kopienas Spānijā nodrošina maternitātes pabalstus, bet valsts tērē miljoniem eiro par abortiem," pauda nožēlu eksperts.
"Feminismam ir bijuši gan ieguvumi, gan zaudējumi; ieguvumi publiskajā sfērā (sieviete sabiedrībā tagad ir veiksmīga sieviete) un zaudējumi sieviešu "defeminizācijā", kas ir ietekmējusi sievietes identitātes jēdzienu." Maria Calvo
Marija Kalvo (María Calvo) runā par kaut ko, kas sievietēm ir raksturīgs - par spēju būt mātēm, neatkarīgi no tā, vai tā materializējas vai nē. "Mūsu smadzenēs ir neizdzēšams nospiedums pēc audzināšanas, pieķeršanās, aprūpes. Kā teica svētais Jānis Pāvils II, sievietes ir sabiedrības humanizētājas".
Turklāt tagad zinātne ir ļāvusi pierādīt, ka sievietes identitāte ir realitāte, ka pastāv dzimumdzimuma atšķirības, sākot no grūtniecības. Zinātne pierāda, ka sievietes un vīrieša smadzenes ir atšķirīgas, ar vienādām tiesībām, bet atšķirīgu skatījumu uz dzīvi.
"Sieviešu smadzenes, kas mums dod empātiju, lai spētu iejusties citu cilvēku vietā, kas ir daļa no sievietes būtības," viņa saka.
Marija Kalvo (María Calvo) uzskata, ka sievietes publiskajā sfērā ir veiksmīgas, kļuvušas neatkarīgas, taču viņas nav pilnīgi brīvas, jo ir pakļautas "perversākām" verdzības formām nekā iepriekšējos gadsimtos, piemēram, surogātdzemdēm - sievietes ir produkta konteiners. "Citi verdzības veidi ir pornogrāfija vai narcistiska, profesionāli veiksmīga sieviete, kas noved pie vēl nepieredzētas vientulības," viņa teica.
Šajā sabiedrībā, kurā sievietes precīzi nezina, kas viņas ir, jo viņu būtība tiek noliegta, dažas psihiatrijas skolas rada sievišķības novirzes un dekompensācijas. Piemēram, tiek pārtraukta sieviešu psiholoģisko un mātes aspektu izmantošana.
"Visām sievietēm ir neizdzēšams mātes nospiedums, kas liek mums rūpēties par citiem neatkarīgi no tā, vai mēs esam mātes, un otra puse ir erotiski profesionālā puse. Sievietes līdzsvaru nodrošinās šīs divas daļas, nevis vienas daļas noliegšana attiecībā pret otru," viņa teica.
Vēl viens deviācijas veids, par ko runā psihiatri, ir vientuļā māte, kura vēlas būt viena, atsakoties no vīrieša, jo uzskata viņu par kaitīgu un traucējošu. "Šīs mātes nolemj bērnu palikt bez tēva, pirms tas piedzimst. Tēva nav, un tēva vietā nav nekā, un tas šiem bērniem rada psiholoģiskas problēmas. Cilvēkam ir jāzina savas saknes. Psihiatriski pētījumi liecina, ka šie IVF bērni ir apsēsti ar vēlmi uzzināt tēvu, kuru viņi nekad nepazīs.
Viņa arī atklāja, ka Spānijā visvairāk izplatās vientuļo māšu modelis, proti, vienvecāku ģimenes, kas nolemj bērnu paternālai bāreņdzimtībai. Šie bērni nāk, lai aizpildītu mātes eksistenciālo tukšumu, ko daži psihiatri sauc par psiholoģisko incestu. Pēc tam daži no šiem bērniem ir agresīvi pret šīm mātēm, jo viņiem nav dota autonomija, ko parasti nodrošina tēvs. Viņi arī atstāj viņus garīgos bāreņus, kas nespēj iepazīt dievišķo ciltsdēlsirdību.
Šajā sakarā viņa atbildēja uz jautājumu no auditorijas: "Bērniem, kuri, kad viņi ir mazi, saka: "Es jūtos kā sieviete." Jums ir jāmīl viņus vairāk par visu pasaulē, bet es domāju, ka vissvarīgākais ir uzvedības piemērs. Es domāju, ka tēva piemērs ir ļoti svarīgs. Bērnu primārā seksuālā identifikācija ir ar māti, piedzimstot viņi identificējas ar sievišķo seksualitāti, kurai ir jāpārdzīvo pārrāvums un jāpārdzīvo saikne ar tēva magnētisko lauku. Tāpēc tēva prombūtne šodien ir problēma. Tāpēc tagad pastāv bailes būt vīrietim un izpaust tādas būtiskas vīrišķīgas īpašības kā vājā aizstāvēšana, drosme un konkurētspēja.
Nobeigumā viņa uzskata, ka sievietēm ir jāatgūst sava psihiski-mātes būtība un erotiski-profesionālā puse, lai sasniegtu līdzsvaru. Pateicoties vīriešiem, šo brīvību var sasniegt pilnīgāk. "Kad vīrietis ienāks mājās, mēs varēsim iziet ārā, un mēs panāksim lielāku līdzsvaru. Tāpēc cilvēka citādība ir tik svarīga.
Varat piekļūt Iepazīšanās arhīvs CARF pārdomas, lai tos atkal redzētu
