Pēc studijām viņš varēja strādāt Rumānijas pareizticīgo patriarhāta preses birojā. Viena no viņa skaistākajām pieredzēm ir bijusi pāvesta Franciska vizītes Rumānijā atspoguļošana 2019. gadā. "Pateicoties Svētā Krusta komunikācijas studijās iegūtajiem instrumentiem, esmu spējis kļūt par labāku komunikatoru un preses pārstāvi," saka tēvs Bogdans.
Viņam ir arī teoloģijas doktora grāds dzimtajā valstī, specializējoties katehētikā un homiletikā. "Savu komunikatīvo darbību esmu vērsis uz to, lai intensificētu dialogs starp Baznīcu un kultūruBaznīca ir patiesu kultūras vērtību radītāja. Tas ir ļoti svarīgi tādā valstī kā Rumānija, kur mēs joprojām saskaramies ar problēmām, ko radīja komunistiskā diktatūra, kas ilga tik daudzus gadus," viņš saka.
Bogdans Teleanu savā valstī ir labi pazīstams gan ar savu evaņģelizācijas darbu, gan pastorālo kalpošanu, īpaši pēdējā pandēmijas gadā. Viņš ir precējies, un viņam ir trīs bērni. Pareizticīgajā baznīcā viņi pēc laulībām var tikt iesvētīti priesterībā, lai gan nevar kļūt par bīskapiem.
1999. gads Rumānijas vēsturē iezīmē īpašu laiku - desmit gadus pēc komunistiskā režīma krišanas.
Patiešām, pirmais katoļu pāvesta ceļojums uz mūsu valsti, kurā pārsvarā dzīvo pareizticīgie: svētais Jānis Pāvils II. Tas notika 1999. gada 9. maijā - vēsturisks datums! Es joprojām atceros - jo tolaik jau strādāju pareizticīgo patriarhāta preses dienestā -, kad Podul Izvor parkā Bukarestē pāvesta vadītās Euharistijas svinību noslēgumā patriarha Teoktista klātbūtnē katoļi un pareizticīgie kliedza negaidītu saucienu: "Apvienojieties! Apvienojieties! kas mūsu valodā nozīmē "Vienotība, vienotība". Šie attēli ir palikuši visu rumāņu atmiņā. Un tieši Jāņa Pāvila II pirmās vizītes laikā es tiku informēts par Komunikācijas fakultāti Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē.
Un kāda ir bijusi pieredze būt pareizticīgajam priesterim Romas pāvesta universitātē?
Runājot par šo bagāto pieredzi, es vienmēr atkārtoju to, ko saka Baznīcas tēvi: "Nav garāka ceļa kā ceļš starp prātu un sirdi". Un īpaši man būt pareizticīgajam pontifikālajā universitātē bija savienojums starp prātu un sirdi. Es pārvarēju valodas grūtības un ceļošanas grūtības, lai Rumānija būt kopā ar ģimeni. Es pateicos labdariem, kas man deva iespēju studēt Romā. Viņu ieguldījums ir ļoti nozīmīgs.
Ko, jūsuprāt, nozīmē būt komunikatoram?
Man kā reliģiozai cilvēcei tas vispirms ir attīrīšanās akts, t.i., lai tavas jūtas sakristu ar to, ko tu komunicē. Ignorēt savas iekšējās problēmas, neattīrīt savu sirdsapziņu nozīmē paziņot melus! Ticības komunikācijas mehānisms slēpjas šajā "sirdsapziņas procesā", proti, ieskatīties sevī un atrast kaut ko, kas mūs apgaismo, mūsu raison d'être: labestību un svētumu, kas materializējas Kristus vaigā.
Mēs esam "vadi", kas savieno dažādas iestādes un cilvēkus. Ja mēs nerūpēsimies par šiem "vadiem", t. i., ja mēs centīsimies būt bezgrēcīgi morāli, būs ļoti grūti nodot realitāti par Baznīcu vai cilvēku ģimenes, profesionālajām un personīgajām vajadzībām. Tāpēc vispirms un galvenokārt ir nepieciešama saskaņotība starp domām un izteicieniem.
Bogdans Teleanu savā valstī ir labi pazīstams gan ar savu evaņģelizācijas darbu, gan pastorālo kalpošanu, īpaši pēdējā pandēmijas gadā. Viņš ir precējies, un viņam ir trīs bērni. Pareizticīgajā baznīcā viņi pēc laulībām var tikt iesvētīti priesterībā, lai gan nevar kļūt par bīskapiem.
Viena no viņa valsts problēmām ir emigrācija, "jo ārzemēs ir ļoti daudz rumāņu. Rumānijas Pareizticīgā baznīca ir ļoti apņēmusies atbalstīt emigrējušo ģimenes, īpaši rūpējoties par bērniem, kuri ir palikuši vieni valstī, jo viņu mātes un tēvi ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm, lai sūtītu naudu uz mājām," viņš saka.
Rumānijā šos bērnus sauc par "baltajiem bāreņiem". Saskaņā ar aplēsēm no 5 miljoniem Rumānijas bērnu 750 000 ir vairāk vai mazāk vardarbīgi cietuši no vecāku aizbraukšanas. No tiem 350 000 ir atņemts viens no vecākiem, bet 126 000 ir atņemti abi vecāki. Taču vairāk nekā 400 000 bērnu ir piedzīvojuši vientulību.
Runājot par domāšanu un izpausmēm, kā jūs bērnībā piedzīvojāt komunistisko režīmu?
Es cenšos saglabāt šo būtisko atmiņu par visu, kas notika ar mani personīgi. Esmu pārliecināts, ka vēsturiskā līmenī ir būtiski saglabāt "lielo glābšanas atmiņu", kas veido rumāņu tautas garīgumu.
Jau bērnībā, tāpat kā daudzi cilvēki manā ciematā, es biju kristietis... Tomēr visi dzīvoja bailēs, pat mani vecāki mums ieteica nerunāt par to, ko dzirdējām pa radio, par Eiropu, par brīvību, par lūgšanu, par mūsu ticību. Taču es nevarēju samierināties ar šīm bailēm, pat skolā es iestājos pret komunistisko režīmu. Reiz, piemēram, vēstures skolotājs ģimnāzijā mums, bērniem, jautāja, vai mēs ejam uz baznīcu. Visi gāja, bet neviens neuzdrošinājās runāt, jo mēs zinājām, kāds ir skolotāja patiesais mērķis. Nu es sajutu sirdī dumpi, piecēlos un teicu viņam: "Es vienmēr eju uz baznīcu! Nu, viņš bija pārsteigts un jautāja man, kāpēc es ticu Dievam. Es atbildēju: "Visumam ir jābūt kādam galam, un es ticu, ka visuma gals ir Dieva rokās". Viņa reakcija bija laba, jo viņš man teica, ka esmu ļoti drosmīgs zēns!
Kas no tā laikmeta ir palicis šodien?
Vērtību trūkums kopumā... Un nabadzība un nevienlīdzība. Problēmas, ko radīja ateistisks politiskais režīms, piemēram, komunistiskā sistēma, kristīgajai pasaulei nebija nekas jauns, jo komunisma uzskatam par realitāti bija daudz kopīga ar ķecerīgo duālistiski maņihejisko uzskatu: faktiski arī komunisms sadalīja pasauli divās pilnīgi atšķirīgās un pretējās sfērās - labajā un ļaunajā.
Tomēr kristietība spēj piedāvāt vidusceļu, kas ļauj veidot dialogu ne tikai starp kristiešiem, bet arī starp kristietību un sekulāro pasauli. Taču šodien vairāk, nekā parasti tiek uzskatīts, ir nepieciešams, lai "jaunā evaņģelizācija"Jaunā kultūra" arī tādēļ, lai reaģētu uz jaunām problēmām, uz jaunām grūtībām, kuras it kā nav radījusi komunistiskā diktatūra.
Ko jūs ar to domājat?
Es atceros, ko mums teica pāvests Jānis Pāvils II: "Jūs, kas esat atbrīvojušies no komunistiskās diktatūras murgiem, neļaujiet sevi maldināt ar viltus un bīstamiem patēriņa sapņiem. Arī tie nogalina nākotni. Jēzus liek jums sapņot par jaunu Rumāniju, par zemi, kur Austrumi un Rietumi var brālīgi satikties. Šī Rumānija ir jūsu rokās. Būvējiet to kopā un drosmīgi. Kungs to uztic jums. Toreiz mēs nezinājām, kādas ir patērētājsabiedrības un materiālistiskas sabiedrības problēmas... Šodien mēs tās redzam.
Problēma ir arī migrācija.
Ja agrāk mēs dzīvojām valstī, kas bija gandrīz izolēta no ārpasaules, tad šodien mūs sāp imigrācija un, pats galvenais, emigrācija, jo ārzemēs ir ļoti daudz rumāņu. Rumānijas Pareizticīgo baznīca ir ļoti apņēmusies atbalstīt emigrējušo ģimenes, īpaši rūpējoties par bērniem, kuri ir palikuši vieni valstī, jo viņu mātes un tēvi ir spiesti doties uz ārzemēm strādāt, lai sūtītu naudu uz mājām.
Uz šiem bērni Rumānijā sauc par "baltajiem bāreņiem". Saskaņā ar aplēsēm no 5 miljoniem Rumānijas bērnu 750 000 ir vairāk vai mazāk vardarbīgi cietuši no vecāku aizbraukšanas. No tiem 350 000 ir atņemts viens no vecākiem, bet 126 000 ir atņemti abi vecāki. Taču vairāk nekā 400 000 bērnu ir piedzīvojuši vientulību.
...Un es zinu, ka jūs esat ļoti aktīvi iesaistīti šādā rūpēs par eksistenciālajām perifērijām, kā tās dēvē mūsu pāvests Francisks.
Jā, tieši tā, īpaši kopš pagājušā gada, kad man nācās pamest darbu Rumānijas pareizticīgo patriarhāta Preses birojā pēc tam, kad mani iecēla par Svētā Panteleimona draudzes priesteri Bukarestes centrā. Bijušais draudzes priesteris saslima un nomira no COVID. Un man, būdams arī ģimenes tēvs, nācās atteikties no dažiem pienākumiem, lai veiktu draudzes darbību, kas patiesībā ir ļoti grūta realitāte, ne tik daudz cilvēku dēļ, bet gan darba, kas vēl jāveic, dēļ darba apstākļiem, pagasta iedzīvotāju vajadzībām.
Tēvs Bogdans Teleanu ir ļoti iesaistīts pastorālajā darbībā savas pilsētas eksistenciālajās perifērijās. Pagājušajā gadā viņam nācās pamest darbu Rumānijas pareizticīgo patriarhāta Preses birojā pēc tam, kad viņš tika iecelts par Svētā Panteleimona draudzes priesteri Bukarestes centrā.
"Bijušais draudzes priesteris nomira COVID dēļ. Un man, kas arī esmu tēvs, nācās atteikties no dažiem pienākumiem, lai turpinātu draudzes darbību, kas patiesībā ir ļoti grūta realitāte, ne tik daudz cilvēku dēļ, bet gan darba dēļ, kas vēl jāveic, darba apstākļu un pagasta iedzīvotāju vajadzību dēļ," viņš skaidro.
Komunikācijas studijas viņam palīdzēja izveidot tīmekļa vietni. http://ateneulsfantuluipantelimon.blogspot.com lai popularizētu teātra izrādes (kuru scenārija autors un autors viņš ir). "Savā darbībā mēs cenšamies no jauna atklāt mūsu māksliniecisko, vēsturisko, kultūras un muzikālo mantojumu... Esam arī atjaunojuši vecu laikrakstu, kas bija slēgts komunisma laikā, un kopā ar sievu, kura strādā Eparhijas televīzijā, esam uzņēmuši dokumentālo filmu par to, kā nejauši atklājām, ka šis laikraksts pastāv, un kā strādājām pie tā, lai to atkal izdotu.
Pastorālās problēmas ir daudzveidīgas un sarežģītas. Tomēr man īpaši lielu labumu deva komunikācijas studijās iegūtā apmācība, jo es izveidoju tīmekļa vietni. http://ateneulsfantuluipantelimon.blogspot.com lai popularizētu programmu, ko esmu uzsācis ar nosaukumu Ateneo di San Pantelimon. Mēs iestudējam teātra izrādes (kuru scenārija autore un autore esmu es) visiem, kas vēlas piedalīties: pagasta iedzīvotājiem, bērniem, migrantiem utt. Savā darbībā mēs cenšamies no jauna atklāt mūsu mākslas, vēstures, kultūras, mūzikas mantojumu... Mēs esam arī atjaunojuši vecu laikrakstu, kas bija slēgts komunisma laikā, un kopā ar manu sievu, kura strādā Eparhijas televīzijā, esam uzņēmuši dokumentālo filmu par to, kā nejauši atklājām, ka šis laikraksts pastāv, un kā strādājām, lai to atkal izdotu.
Kāda ir pašreizējā situācija ceļā uz vienotību starp katoļiem un pareizticīgajiem?
Nu, progress turpinās... Jau 2002. gadā patriarhs Teoktists atkārtoti apmeklēja Jāni Pāvilu II Romā, un šajā sakarā abi reliģiskie līderi parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā viņi vēlreiz apstiprināja apņemšanos "lūgties un darboties, lai panāktu pilnīgu redzamu vienotību" starp visiem Kristus mācekļiem. Mūsu mērķis un mūsu dedzīgā vēlme ir pilnīga vienotība, kas nav absorbcija, bet gan vienotība patiesībā un mīlestībā. Tas ir neatgriezenisks ceļš, kam nav alternatīvu: tas ir Baznīcas ceļš.
Vēl viens izšķirošs brīdis bija pāvesta Franciska vizīte 2019. gadā, kurš mums atgādināja, ka šajā konkrētajā brīdī mums visiem, rumāņu katoļiem un rumāņu pareizticīgajiem, jābūt drosmīgiem. Pasaule ir nomocīta ar daudzām dramatiskām problēmām. Mēs visi esam aicināti strādāt visas cilvēces vienotības, solidaritātes, miera labā, vienmēr atceroties šos brīnišķīgos Jāņa Pāvila II vārdus: "Nebaidieties". Es ticu, ka šis vēstījums arī šodien ir vienotības pamats un mūsu ceļš, lai kristieši nestu miera un solidaritātes augļus mūsu valstī un visā pasaulē.
Un šajā ziņā ticības komunikācijas loma ir ļoti svarīga...
Protams! Plašsaziņas līdzekļiem var būt svarīga loma, jo tie ir spiediena līdzeklis, kas var veicināt sociālpolitiskas, kultūras, vērtību, pat klimata pārmaiņas valstī un pasaulē. Es vienmēr saku, ka mēs nevaram būt kā Jurijs Gagarins: aizlidot uz debesīm un atgriezties, nevēloties satikt Dievu tieši šajās debesīs. Gluži pretēji, mums, kristīgajiem komunikatoriem, ir jāturpina pētīt realitāti, jāmācās, jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi, lai orientētos savā telpā, savās debesīs, kas ir cilvēka prāts, kuru noteikti caurstrāvo glābjošā Dieva atmiņa, kurš tajā dzīvo un kurā mums kopā jādzīvo.
Liels paldies, tēvs Bogdans. Ir gandarījums zināt, ka, pateicoties formācijai priesteru Svētā Krusta Universitātes Komunikācijas fakultāteBaznīcas, kas nav katoļu, bet ir māsas ticībā un misijā, misija ir palīdzējusi.
Sekojiet mūsu intervijas ar bijušajiem un pašreizējiem studentiem, Svētā Krusta Pontifikālās universitātes Sociālās un institucionālās komunikācijas fakultātes 25. gadadienā.
Gerardo Ferrara
Absolvējis vēstures un politikas zinātnes, specializējies Tuvajos Austrumos.
Atbildīgs par studentu korpusu
Svētā Krusta universitāte Romā
