pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistību atskaitīšana
1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji ir tiesīgi atskaitīt no savām bruto nodokļa saistībām atskaitījuma bāzei, kas atbilst visiem ziedojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem ar atskaitīšanas tiesībām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 18. panta noteikumiem, rezultātu, kas iegūts, piemērojot šādu skalu:
Pamata atskaitījums summai līdz 250 eiro ir atskaitījuma procents - 80 %.
Atlikušais atskaitījuma pamats - 40 %
Ja divos tieši iepriekšējos taksācijas periodos ziedojumi, dāvinājumi vai iemaksas ar atskaitīšanas tiesībām par labu tai pašai vienībai ir veikti par summu, kas katrā no tiem ir vienāda vai lielāka nekā iepriekšējā gadā, atskaitījuma procentuālā daļa, ko piemēro atskaitījuma bāzei par labu tai pašai vienībai, kas pārsniedz 250 euro, ir 45 procenti.
2. Šī atskaitījuma bāzi aprēķina, ņemot vērā ierobežojumu, kas paredzēts 28. novembra Likuma Nr. 35/2006 par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par daļējiem grozījumiem likumos par uzņēmumu ienākuma nodokli, nerezidentu ienākuma nodokli un īpašuma nodokli 69. panta 1. iedaļā.
pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību atskaitīšana
1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem ir tiesības atskaitīt no maksājamā bruto nodokļa, atskaitot atskaitījumus un atvieglojumus, kas paredzēti 27. decembra Likuma Nr. 43/1995 par uzņēmumu ienākuma nodokli VI sadaļas II, III un IV nodaļā, 35 % no atskaitījuma bāzes, kas noteikta saskaņā ar 18. panta noteikumiem. Summas, kas atbilst taksācijas periodam, kas nav atskaitītas, var piemērot nodokļu deklarācijās par taksācijas periodiem, kas beidzas 10 gadu laikā pēc tā un turpmākajos taksācijas periodos. Ja divos tieši iepriekšējos taksācijas periodos ziedojumi, dāvinājumi vai iemaksas ar atskaitīšanas tiesībām ir veikti par labu vienai un tai pašai vienībai par summu, kas katrā no tiem ir vienāda vai lielāka nekā iepriekšējā taksācijas periodā, atskaitīšanas bāzei piemērojamā atskaitīšanas procentuālā daļa par labu vienai un tai pašai vienībai ir 40 %.
2. Šī atskaitījuma pamats nedrīkst pārsniegt 10 % no taksācijas perioda nodokļa bāzes. Summas, kas pārsniedz šo ierobežojumu, var piemērot taksācijas periodos, kas beidzas desmit gadu laikā pēc tam un pēc tam.