Ndangi William Raphael Kamunde ir seminārists Tombura-Yambio diecēzē Dienvidsudānā.
"Manā draudzē ir divi priesteri un 15 semināristi.
Man ļoti patīk mūsu katedrāle, kurā ir liela ēka Tā Kunga pielūgsmei un neliela svētnīca, kurā atrodas bīskapa Gasi Abangite mirstīgās atliekas, kas ir ļoti populāra vieta dievlūdzējiem no visa reģiona. Tā kā pie mums dzīvo dažādu valodu ciltis, arī dievkalpojumi notiek šajās valodās: angļu, arābu un zandē, kas ir vietējā valoda. Visā diecēzē mums ir aptuveni 37 priesteri, daži no viņiem ir misionāri.
Baznīcā mūsu valstī ir daudz lietu, kas ir nepieciešamas, piemēram, materiālo baznīcu celtniecība, infrastruktūra, t.i., vietas, kur svinēt mises, kur rīkot jauniešu tikšanās, ticīgie, pastorālās animācijas komandas, katehēze utt.
Turklāt ir nepieciešama laba apmācība, lai īstenotu visus pasākumus, jo īpaši, lai apmācītu jauniešus, kā nopietni uztvert izglītību, izglītotu viņus par to, kā pasargāt sevi no HIV un citām mums Āfrikā ļoti nopietnām seksuālām slimībām, kā arī lai īstenotu viņu radošumu un atbalstītu viņus dažkārt trūkstošajā izglītības sistēmā.
Es vienmēr domāju, ka Jēzus mācekļi nekad nebija cerējuši kļūt par paša Dieva sekotājiem, bet Kungs Jēzus viņus aicināja, un tā viņi atklāja, ka viņus aicina pats Dievs. Savu aicinājumu es sāku izjust, kad mācījos sestajā klasē par ministrantu, ko darīju apmēram trīs gadus. Pēc tam mani nosūtīja uz mazāko semināru, kur pavadīju četrus gadus, un no turienes mani uz vienu gadu nosūtīja uz propedeitisko formāciju.
"Manu aicinājumu noteikti iedvesmoja draudzes animatori, priesteri un semināristu uzvedība, tāpēc es gribēju būt kā viņi, bet visvairāk tāpēc, ka sapratu, ka Jēzus, Dieva Dēls un miesā tapušais Dievs, ir miris par maniem grēkiem. Tad es sev teicu: kāpēc gan arī es nevarētu atdot savu dzīvību, lai glābtu Viņa ļaudis, lai viņi varētu redzēt Viņa valstību," viņš stāsta.
Esmu ļoti priecīgs, ka varu mācīties Romā, tas man dod cerību, ka varēšu iepazīties ar dažādām domām par evaņģelizāciju un ietekmi, kāda kristietim var būt savā vidē. Tāpat studijas šeit atver manas domas, lai patiešām saprastu, ko nozīmē būt priesterim, kā arī veidot dialogu ar dažādiem cilvēkiem, redzēt jaunas lietas, dzīvot jaunu dzīvi, jaunā vidē; un mācīties kopā ar puišiem, kas ieradušies no visas pasaules.
Es domāju, ka vairāk cilvēkiem, vairāk semināristiem manā diecēzē un manā valstī būtu ļoti labi, ja viņi gūtu tādu pašu pieredzi, kāda bija iespēja gūt man.
Un, pats galvenais, tas, ka man ir jāmācās jauna valoda, pat lūgšanā kopā ar citiem, liek man elpot Baznīcas universālumu."
