1986. gada Ziemassvētku vakarā Andreass Vidmers pirmo reizi kā Šveices gvardu kalpoja pāvestam Jānim Pāvilam II, savam priekšniekam.
Pirmā abu tikšanās notika, kad svētais Jānis Pāvils II iznāca no sava pāvesta dzīvokļa durvīm un bija ceļā uz pusnakts misi. Kas gan būtu domājis, ka jaunajam Vidmeram Karols Vojtila jau šajā pirmajā brīdī atstās uz viņu neizdzēšamu iespaidu!
Tieši pontifiks spēja būt tajā, ko viņš darīja, lika viņam apzināties personīgos apstākļus, kādos nonāca jaunais, iesācējušais Šveices gvardiāns. Apstākļi, kas viņam radīja satraukumu, līdz brīdim, kad Svētais Jānis Pāvils II uzsāka sarunu.
Widmer bija jauns, viņš ilgojās pēc ģimenes augstumā Ziemassvētki un viņš jutās mazliet nomākts un viņam trūka pārliecības. Viņš šo sajūtu nebija ar nevienu pārrunājis.
Jānis Pāvils II pienāca pie viņa un teica: "Ir skaidrs, ka šie ir tavi pirmie Ziemassvētki ārpus mājām! Es ļoti augstu vērtēju upuri, ko jūs ziedojat Baznīcas labā. Šovakar Mises laikā es par jums lūgsimies." Tajā vakarā neviens no viņa kolēģiem un draugiem nebija pamanījis viņa ciešanas.
Bija jābūt 1,2 miljardu katoļu līderim, kurš to pamanīja un deva viņam mācību par to, kā vadīt cilvēku, kurš vēlas kalpot.
Un turēt acis paceltas un vērstas tālumā. "Kad Jānis Pāvils runāja ar mani, viņam vienmēr bija visas manas dzīves perspektīva. Esmu pārliecināts, ka tās ir dabiskas sekas viņa ilggadējai kalpošanai universitātē kapelāna amatā.
Reiz viņš apstājās, lai ar mani parunātu. Viņš vēlējās uzzināt, kā man klājas un vai man ļoti vai maz patīk būt Šveices apsargam. Es viņam pastāstīju par savām nodarbēm un rūpēm, kas visas bija vērstas uz īstermiņa perspektīvu.
Viņš man palīdzēja pāriet no īstermiņa redzējuma uz ilgtermiņa redzējumu par visu atlikušo dzīvi. Pēc Vīdmera teiktā, pontifiks vienmēr mudinājis viņu tiekties pēc augstākiem mērķiem un nepalikt iesprūdušam viduvējībā. "Viņš mudināja mani domāt plaši.
"Katru reizi, kad es runāju ar Juan Pablo, Pat tad, kad es tikai piestājos, lai sasveicinātos, viņš lika man justies tā, it kā es būtu iemesls, kāpēc viņš no rīta pieceļas.
Atgriezīsimies atpakaļ uz Vidmera pirmo tikšanos ar jauno priekšnieku tajā Ziemassvētku vakarā. Vidmers atzīst, ka viņš jutās skumjš un apņēmības pilns pamest dienestu. Tajā laikā viņš domāja, ka ir pieļāvis milzīgu kļūdu, iestājoties Šveices gvardes korpusā.
Kad pāvests izgāja no sava dzīvokļa, viņš varēja vienkārši iet garām. "Bet viņš ne tikai gāja garām. Viņš apstājās un saprata, ka es esmu nelaimē un saprata, kāds ir patiesais iemesls maniem apstākļiem. Viņam piemita lieliska spēja precīzā brīdī pamanīt lietas un uztvert cilvēku, ar kuriem viņš sastapās, patiesās sajūtas."
Jānis Pāvils lika cilvēkiem justies īpašiem, jo viņš bija klāt. Tā ir raksturīga iezīme līderim, kas iedvesmo cilvēkus.
"Cilvēki, kuri man stāsta, ka strādā pie iedvesmojošiem vadītājiem, gandrīz vienmēr norāda, ka viņu priekšnieks liek viņiem justies tā, it kā viņi tajā brīdī būtu vissvarīgākā persona telpā un ka viņu priekšniekam patiesi rūp viņu labklājība.
Attēlā Andreass Vīdmers sveicina toreizējo pāvestu Jāni Pāvilu II.
"Jānis Pāvils man ticēja vairāk nekā es pats sev," teica Vidmers. "Tas stiprināja manu pašapziņu un ļāva man sasniegt vairāk, nekā es būtu domājis. Viņš ticēja man pirms es ticēju.
Līderi, kas iedvesmo, tic cilvēkiem, bieži vien pat vairāk nekā paši sev un vēl spēcīgāk. Mums ir piemērs miljoniem jauniešu visā pasaulē, kuru pašapziņa pieauga, jo Jānis Pāvils II iedvesmoja viņus, ticot viņu potenciālam un atstājot viņiem vēstījumu "Nebaidieties".
Pēc Vīdmera teiktā, "Jānis Pāvils II runāja par darbu nevis kā par nastu, bet gan kā par iespēju kļūt par to, par ko esam aicināti būt. Viņš bija cieši pārliecināts, ka tas ir darbs kas mūs padara patiesi cilvēciskus.
Jānis Pāvils uzskatīja, ka, strādājot, mēs ne tikai "darām vairāk"; savā enciklikas vēstulē Laborem Exercens pāvests rakstīja: "Darbs ir cilvēka eksistences uz zemes pamatdimensija".
Jānis Pāvils II slavēja uzņēmējdarbības fenomenu, jo radīt kaut ko no nekā ir jebkuras garīguma pamataspekts.
"Tāpat kā ticīgajiem ir ticība savam Radītājam, arī uzņēmējam ir jābūt ticībai savai vīzijai, ticībai komandas spējai īstenot vīziju un ticībai, ka tas, ko viņi vēlas sasniegt, ir cieši saistīts ar kaut ko lielāku nekā viņi paši."
Jānis Pāvils II pārliecināja Vidmeru, ka uzņēmējdarbība ir lielisks ceļš, uz kura veidot savu dzīvi, ceļš, kurā viņš varētu izmantot savu dāvanasProjekta mērķis ir palīdzēt bērniem, viņu talantiem un idejām pilnībā attīstīt savu potenciālu un tādējādi piedalīties radīšanas darbā.
