Ievadā viņa runaviņiem ir teicis, ka "Ir skaisti piederēt Baznīcai, ko veido dažādu seju vēsture, kuras harmoniju rod vienā Jēzus sejā.". Pamatojoties uz valsts ģeogrāfiju un kultūru, les ha hablado del agua que riega y hace fructificar tantas zonas de desierto. Skaists kristīgās dzīves kā ticības un Svētā Gara augļa tēls:
“Emerge a la superficie nuestra humanidad, demacrada por muchas fragilidades, miedos, desafíos que debe afrontar, males personales y sociales de distinto tipo; pero en el fondo del alma, bien adentro, en lo íntimo del corazón, corre serena y silenciosa el agua dulce del Espíritu, que riega nuestros desiertos, vuelve a dar vigor a lo que amenaza con secarse, lava lo que nos degrada, sacia nuestra sed de felicidad.
Y siempre renueva la vida. Esta es el agua viva de la que habla Jesús, esta es la fuente de vida nueva que nos promete: el don del Espíritu Santo, la presencia tierna, amorosa y revitalizadora de Dios en nosotros".
Pāvests Francisks.
Otrajā mirklī pāvests pievēršas ainai no Evaņģēlija pēc Jāņa evaņģēlija. Jēzus ir Jeruzalemes templī. Tiek svinēti Tabernākula svētki, kad ļaudis svētī Dievu, pateicas Viņam par dāvāto zemi un ražu un atceras derību. Svarīgākais šo svētku rituāls bija, kad augstais priesteris ņēma ūdeni no Siloama baseina un izlēja to ārpus pilsētas mūriem, ļaudīm līksmi dziedot, lai paustu, ka no Jeruzalemes plūdīs liela svētība visām tautām (sal. Ps 87, 7 un īpaši Ez 47, 1-12).
Šajā kontekstā Jēzus, pieceļoties, kliedz: "Kas ir izslāpis, lai nāk pie manis un dzīvo, un no viņa vēdera plūdīs dzīvā ūdens upes." (Jņ.ev.7:37-38). Evaņģēlists saka, ka viņš runāja par Svēto Garu, ko kristieši saņems Vasarsvētki. Francisks norāda: "Jēzus mirst pie krusta. Tajā brīdī no akmens tempļa, bet gan no Kristus atvērtās puses plūdīs jaunās dzīvības ūdens, Svētā Gara dzīvību dāvājošais ūdens, kas paredzēts visas cilvēces atjaunošanai, atbrīvojot to no grēka un nāves".
Pāvests Francisks dodas uz Bahreinas musulmaņu karalisti. Avots VaticansNews.
Pēc tam, el Papa señala tres grandes dones kas nāk ar Svētā Gara žēlastību, un aicina mūs uzņemt un dzīvot: prieku, vienotību un "pravietošanu".
Pirmkārt, Svētais Gars ir prieka avots. Con ella viene la certeza de no estar nunca solos, porque Él nos acompaña, nos consuela y nos sostiene en las dificultades; nos anima para lograr los deseos más grandes y nos abre al asombro ante la belleza de la vida. No se trata –observa el sucesor de Pedro– de una emoción momentánea. Y menos, de esa especia de alegría consumista e individualista presente en algunas experiencias culturales de hoy.
Al contrario, la alegría que proviene del Espíritu Santo, viene de saber que, cuando estamos unidos a Dios, incluso en medio de nuestras fatigas y 'noches oscuras', podemos afrontar todo, incluso el dolor, el duelo y la muerte.
Un labākais veids, kā šo prieku saglabāt un vairot," saka Francisks, "ir dāvināt to. No EuharistijaMēs varam un mums ar entuziasmu un radošumu izplatīt šo prieku, īpaši jauniešu, ģimeņu un aicinājumu vidū.
Otrkārt, Svētais Gars ir vienotības avots porque nos hace hijos de Dios Padre (cfr Rm 8, 15-16) y por tanto hermanos y hermanas entre nosotros. Y por eso no tienen sentido los egoísmos, las divisiones y las murmuraciones entre nosotros. El Espíritu Santo –señala el Papa– inaugura el único lenguaje del amor, abate las barreras de la desconfianza y del odio, y crea espacios de acogida y diálogo.
Nos libera del miedo y nos da valentía para ir al encuentro de los otros con el poder desarmarte de la misericordia. Gars spēj veidot vienotību nevis vienveidībā, bet gan harmonijā.Pilsēta ir vieta ar lielu cilvēku, rasu un kultūru daudzveidību.
Francisks uzsver, "Tas ir kristiešu kopienas spēks, pirmais liecinieks, ko varam dot pasaulei (...) Dzīvosim brālībā savā starpā (...), novērtējot visu harizmu"..
Visbeidzot, Svētais Gars ir pravietojumu avots.. Glābšanas vēsturē mēs atrodam daudzus praviešus, kurus Dievs aicina, iesauc un sūta kā lieciniekus un skaidrotājus tam, ko Viņš vēlas pateikt cilvēkiem. Bieži vien praviešu vārdi ir dziļi caururbjoši. Tādējādi Francisks norāda, ka Viņi "vārdā nosauc ļaunos projektus, kas mājo cilvēku sirdīs, izaicina viltus cilvēciskās un reliģiskās garantijas un aicina uz atgriešanos".
Nu, visiem kristiešiem tas ir pravietiskais aicinājums. Tā kā kristībasSvētais Gars mūs ir darījis par praviešiem. "Un kā tādi mēs nevaram izlikties, ka neredzam ļaunuma darbus, mēs nevaram izlikties, ka neredzam ļaunuma darbus, mēs nevaram palikt klusā dzīvē, lai neaptraipītu savas rokas."
Gluži pretēji," viņš piebilst. Katram kristietim agrāk vai vēlāk ir jāiesaistās citu cilvēku problēmās, jāsniedz liecība, jānes Evaņģēlija vēsts gaisma, practicar las bienaventuranzas en las situaciones de cada día, que nos llevan a buscar el amor, la justicia y la paz, y a rechazar toda forma de egoísmo, violencia y degradación.
Y pone el ejemplo del interés por los presos y sus necesidades. "Jo tieši attieksmē pret vismazākajiem (sal. Mt 25, 40) ir meklējams sabiedrības cieņas un cerības mēraukla.".
Īsumā, un tas ir Franciska vēstījums, Kristieši ir aicināti - arī konfliktu laikā - nest prieku, veicināt vienotību, nest mieru, nest mieru pasaulē. (comenzando dentro de la Iglesia) y a implicarnos con las cosas que no van bien en la sociedad. Para todo ello tenemos la luz y la fuerza de la gracia que proviene del Espíritu Santo.
Como fruto de la entrega de Cristo, el Espíritu nos hace hijos de Dios y hermanos entre nosotros para que extendamos por el mundo el mensaje del Evangelio, que es buena noticia para todos, a la vez que nos invita a trabajar por el bien de todos.
Ramiro Pellitero Iglesias kungs, profesor de Teología pastoral en la Facultad de Teología de la Universidad de Navarra.
Publicēts Baznīca un jaunā evaņģelizācija.
