Kad pienāca Vasarsvētku diena, viņi visi bija kopā vienā vietā. Un pēkšņi no debesīm atskanēja troksnis kā spēcīga vēja brāzma, un tas piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Tad viņiem parādījās uguns mēles, kas šķīrās un apstājās uz katra no viņiem. Viņi visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, jo Gars lika viņiem runāt.
Apustuļu darbi 2,1-4
Jūdiem tas bija viens no trim lielajiem svētkiem. Sākotnēji pateicība par labības ražas novākšanu (pirmajiem augļiem), bet tam pievienojās svētki par Tāras došanu. "lietošanas pamācība". pasaules un cilvēka, kas dāvāja gudrību Israēlam. Tā bija derība, lai vienmēr dzīvotu saskaņā ar Dieva gribu, kas izpaužas Viņa Bauslībā.
Svētā Lūkas izmantotie attēli, lai norādītu uz pārrāvumu no Svētais Gars -Vējš un uguns - atsauce uz Sinaja salu, kur Dievs atklājās Israēla tautai un deva tai savu derību (sal. 2.Moz.19:3 u.tml.). Sinaja svētki, kurus Izraēla svinēja piecdesmit dienas pēc Pashā, bija derības svētki. Runājot par uguns mēlēm (sal. Apustuļu darbi 2, 3), san Lucas quiere presentar el Cenáculo como un nuevo Sinaí, como la fiesta de la Alianza que Dios hace con su Iglesia, a la que nunca abandonará: eso es la Pentecostés.
El Santo Padre pide a todos los pastores y fieles de la Iglesia católica, a unirse, este Pentecostés 2021, en oración junto con los Ordinarios Católicos de Svētā zeme, para invocar al Espíritu Santo, “para que israelíes y palestinos puedan encontrar el camino del diálogo y del perdón”.
Svētā Gara spēkā viņi kļūst saprotami visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes un mentalitātes: Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām zem debess esošajām tautām. Kad atskanēja troksnis, pūlis sapulcējās un apjuka, jo katrs dzirdēja tos runājam savā valodā.
Viņi brīnījās un brīnījās, sacīdami: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad tas, ka mēs tos dzirdam katrs savā dzimtajā valodā? Partieši, mēdieši, elamieši, Mezopotāmijas, Jūdejas un Kapadokijas, Ponta un Āzijas, Frīģijas un Pamfīlijas, Ēģiptes un Lībijas daļas pie Kirēnas, romieši sveštautieši, kā arī jūdi un prozelīti, krētieši un arābi - mēs dzirdam tos runājam savās valodās par Dieva lielajām lietām" (Ap.d.2:5-11).
Tas, kas notiek tajā dienā, kad darbojas Svētais Gars, ir pretstats Bībeles aprakstam par cilvēces pirmsākumiem: tajā laikā visa zeme runāja vienā valodā un ar vieniem un tiem pašiem vārdiem. Virzoties no austrumiem, viņi atrada līdzenumu Šināras zemē un tur apmetās uz dzīvi.
Tad viņi viens otram sacīja: -Izgatavosim ķieģeļus un cepam tos ugunī! Šādā veidā ķieģeļi kalpoja kā akmeņi, bet asfalts - kā java. Tad viņi sacīja: -Izbūvēsim sev pilsētu un torni, kura virsotne sniedzas līdz debesīm! Tad mēs kļūsim slaveni, lai mēs netiktu izkaisīti pa visu zemi. Un Tas Kungs nolaidās, lai redzētu pilsētu un torni, ko būvēja cilvēku dēli, un Tas Kungs sacīja: "Viņi ir viena tauta ar vienu valodu visiem, un tas ir tikai viņu darba sākums; tagad nekas, ko viņi mēģinās darīt, viņiem nebūs neiespējams.
Nokāpsim lejā un sajauksim viņu valodu turpat uz vietas, lai viņi vairs nesaprastu viens otru! No turienes Tas Kungs tos izkliedēja pa visu zemi, un tie pārtrauca celt pilsētu. Tāpēc to sauca par Bābeli, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodu, un no turienes Tas Kungs tos izkliedēja pa visu zemi (1.Moz.gr.11:1-9).
Francisks 2021. gada Vasarsvētku svinībās Romā sacīja, ka Svētais Gars mierina "īpaši tādos grūtos brīžos, kādus mēs piedzīvojam", turklāt ļoti personīgā veidā, jo "tikai tas, kas liek mums justies mīlētiem tādiem, kādi mēs esam, dod sirdsmieru". Patiesībā "tā ir pati Dieva maigums, kas mūs neatstāj vienus, jo būt kopā ar tiem, kas ir vieni, jau nozīmē mierināt".
Kad Bībeles stāstā aprakstītie cilvēki sāka strādāt tā, it kā Dieva nebūtu, viņi atklāja, ka paši ir kļuvuši necilvēcīgi, jo bija zaudējuši vienu no cilvēka būtības pamatelementiem, proti, spēju vienoties, saprast vienam otru un rīkoties kopā. Šajā tekstā ir ietverta mūžīga patiesība. Mūsdienu augsti tehnoloģiskajā sabiedrībā, kurā ir tik daudz saziņas un informācijas līdzekļu, mēs arvien mazāk runājam un arvien mazāk saprotam viens otru, un mēs zaudējam reālu spēju sazināties atklātā un sirsnīgā dialogā. Mums ir nepieciešams kaut kas, kas palīdzētu mums atgūt spēju būt atvērtiem pret citiem.
To, ko cilvēka lepnums ir salauzis, Svētā Gara darbība atkal saliek kopā. Arī šodien paklausība Svētajam Garam ir tas, kas mums palīdz veidot cilvēcīgāku pasauli, kurā neviens nejustos vientuļš, bez citu cilvēku uzmanības un mīlestības. Jēzus to apsolīja apustuļiem un katram no mums: Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos vēl vienu Parakletu, lai tas vienmēr būtu ar jums. (Jņ 14,16). Lietojiet grieķu valodas vārdu para-kletós kas nozīmē "tas, kurš runā blakus": ir draugs, kas mūs pavada, iedrošina un vada ceļā.
Ahora que estamos hablando con Dios en este rato de oración nos preguntamos en su presencia: ¿me empeño en construir mi vida profesional y familiar, mis relaciones de amistad, la sociedad en la que vivo, como un mundo levantado con mi esfuerzo sin que Dios me importe? O ¿quiero escuchar y ser dócil a la voz amorosa del Svētais Gars, ese compañero inseparable que Jesús ha puesto a mi lado para que me guíe y me anime?
Podemos invocar al Espíritu Santo con una antigua y hermosa oración de la Iglesia: Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis un iededz tajās savas Mīlestības uguni. Un mēs lūdzam Vissvētāko Jaunavu, Dieva Svētā Gara sievu, lai mēs, līdzīgi viņai, ļautu viņai darīt lielas lietas mūsu dvēselēs, lai mēs zinātu, kā mīlēt Dievu un citus, un ar viņas palīdzību veidotu labāku pasauli.
Francisco Varo Pineda kungs
Director de Investigación de la Universidad de Navarra.
Profesor de Sagrada Escritura en la Facultad de Teología.
