"Šī svētā Pāvila pieredze mums stāsta par kristiešu un paša Kristus vienotības dziļumu. Kad Jēzus uzkāpa debesīs, Viņš mūs neatstāja bāreņus, bet ar Svētā Gara dāvanu vienotība ar Viņu ir kļuvusi vēl intensīvāka."
Mēs atsaucamies uz Corpus MysticumLatīņu valodā - Kristus mistiskā miesa vai Kristus miesa, kad mēs runājam par Baznīcu kā par vienu miesu, kuras galva ir pats Kristus. Kā Kristus miesa mēs esam vienoti Viņā. Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam saskaņā ar Viņa priekšrakstiem un esam vienoti kā kristieši. Euharistijas sakramentā ir ietverta, upurēta un saņemta pati mūsu Kunga Kristus Miesa, caur kuru Baznīca pastāvīgi dzīvo un aug.
Caur transsubstanciāciju, t.i., pārvēršot maizi un vīnu Viņa miesā un asinīs, Kristus kļūst klātesošs šajā sakramentā. Tas ir Euharistijas upuris, Kunga nāves un augšāmcelšanās piemiņa, kurā krusta upuris tiek iemūžināts cauri gadsimtiem, ir kristīgās dzīves centrs.
Ar Euharistiju mēs piešķiram jēgu un esam Dieva ļaudis, un ar to tiek pabeigta Kristus Miesas un Baznīcas veidošana. Vienkāršie maizes un vīna upuri, kas tiek nodoti Kunga rokās, kļūst par Kristus miesu un asinīm. Priesteris piesauc Svētais Gars lai Viņš varētu nolaisties pār šīm dāvanām un arī darīt Kristu klātesošu mūsu vidū. Katrā Misē kopā ar šo maizi un vīnu mēs simboliskā veidā dāvinām Dievam arī kaut ko no sevis.
Būt daļai no Baznīcas "nozīmē būt vienotiem ar Kristu un saņemt no Viņa dievišķo dzīvību, kas liek mums dzīvot kā kristiešiem, tas nozīmē būt vienotiem ar pāvestu un bīskapiem, kas ir vienotības un kopības instrumenti, tas nozīmē arī mācīties pārvarēt personālismu un šķelšanos, labāk saprast vienam otru, saskaņot katra dažādību un bagātību, vārdu sakot, vairāk mīlēt Dievu un cilvēkus, kas mums ir tuvi". Vispārējā audiencē pāvests Francisks.
"Un šai miesai ir galva - Jēzus, kas to vada, baro un uztur. Tas ir aspekts, ko es vēlos uzsvērt: ja galva ir atdalīta no pārējā ķermeņa, cilvēks nevar izdzīvot. Tā tas ir arī Baznīcā: mums ir jāpaliek arvien dziļāk vienotiem ar Jēzu. Bet ne tikai tas: tāpat kā ķermenī ir svarīgi, lai dzīvības sulas plūst, lai tas dzīvotu, tā arī mums jāļauj Jēzum darboties mūsos, Viņa Vārdam mūs vadīt, Viņa klātbūtnei Euharistijā mūs barot, mūs iedrošināt, Viņa mīlestībai dot spēku mūsu mīlestībai uz tuvāko. Un tas vienmēr, vienmēr, vienmēr!
Šeit es nāku uz Baznīcas kā Kristus Miesas otrs aspekts. Sv.Pāvils saka, ka, tāpat kā cilvēka miesas locekļi, lai arī dažādi un daudzskaitlīgi, tomēr veido vienu miesu, tā arī Baznīca ir Kristus Miesa.Tātad mēs visi vienā Garā esam kristīti vienā miesā.
Konflikts, ja tas netiek labi risināts, mūs šķir, šķir mūs no Dieva. Konflikts var palīdzēt mums augt, bet tas var mūs arī šķelt. Mēs neejam pa šķelšanās, savstarpējas cīņas ceļu, nē! Visi vienoti, visi vienoti ar savām atšķirībām, bet vienoti, vienmēr vienoti, jo tāds ir Jēzus ceļš!
Vienotība ir pārāka par konfliktu, vienotība ir žēlastība, ka mums ir jālūdz Kungam, lai Viņš mūs glābtu no kārdinājumiem."Mēs esam ne tikai šķelšanās tauta, bet arī strīdu un savtīguma tauta, tenku tauta". Pāvesta katehēze 2013. gada 19. jūnijā.
Kungs, palīdzi mums būt Baznīcas Miesas locekļiem, vienmēr dziļi vienotiem ar Kristu; palīdzi mums nepadarīt Baznīcas Miesu cietušu mūsu konfliktu, mūsu šķelšanās, mūsu egoisma dēļ; palīdzi mums būt dzīviem locekļiem, kurus vieno viens spēks, mīlestības spēks, ko Svētais Gars ielej mūsu sirdīs.
Pāvests Francisks.
"Kristus miesas locekļi seko Kristum, kas ir visu galva." (Efeziešiem 1:22-23).
Katru reizi, kad priesteris Svētajā Masu un saka Konsekrācijas vārdus, notiek Euharistijas brīnums; tas, kas agrāk bija maize un vīns, tagad šajā izskatā ir Kristus miesa un asinis.
Tabernākuls ir vieta, kur tiek glabāta Vissvētā Euharistija, konsekrētā Kristus Miesa.. Katrā baznīcā vai oratorijā parasti ir tikai viens. To novieto pie altāra, redzamā, aizsargātā un lūgšanai piemērotā vietā. Stūris, ko viegli atpazīst ikviens kristietis, kurš ienāk baznīcā.
Pirms telts, kurā tiek sargāta Kristus Miesa.Tā Kunga klātbūtne ir jānorāda un jāgodina ar īpašu lukturi, kas jānēsā pastāvīgi.
Kristus svēto miesu Baznīcā mēs glabājam nekustīgā vietā, kas ir no cieta, necaurspīdīga materiāla un aizslēgta, lai pēc iespējas izvairītos no apgānīšanas briesmām.
Bibliogrāfija
Pāvesta katehēze 2013. gada 19. jūnijā.
OpusDei.org.
Katoļu Baznīcas katehisms.
