1999. gada oktobrī man bija iespēja sagatavot apsveikuma vārdus studiju dienu dalībniekiem par tēmu "...".Mūsdienu cilvēks Dieva meklējumos saskaņā ar Pāvila VI Magisteriumu"Ar pateicību vēlos atgādināt dažas liecības par Pāvilu VI, kas dažādu iemeslu dēļ ir saistītas ar šo Teoloģijas fakultāti. Šajā sakarā es gribēju ar pateicību atcerēties dažas liecības par Pāvilu VI, kas dažādu iemeslu dēļ ir saistītas ar šo Teoloģijas fakultāti un tāpēc ir īpaši dārgas mums, kas šeit strādājam. Šodien, divdesmit gadus vēlāk, es domāju, ka pāvesta Franciska kanonizācija ir labs iemesls, lai vēlreiz par viņiem atcerētos.
Sāksim ar detaļu, kas ir tikai anekdotiska, bet nozīmīga, kas attiecas uz pirmajām reizēm, kad Pāvils VI personīgi pieņēma mūsu fakultātes profesoru, lai gan šo tikšanos laikā, 1943. gadā, profesors Orlandis - Mursijas Universitātes profesors un jauns pētnieks - vēl nebija šīs fakultātes profesors, un Jānis Baptists Montīni vēl nebija Pāvils VI. Vienā no reizēm, kad viņi bija tikušies, iepriekšējā audiencē bija aizkavējusies nedaudz ilgāk nekā parasti, un prāvests, kurš bija atbildīgs par monsinjora Montīni kabineta apmeklētāju ievešanu, uzskatīja par savu pienākumu uzmundrināt gaidīšanas laiku sarunā ar Hosē Orlandisu. "Sarunas laikā," atceras profesors Orlandis, "viņam radās pārliecība par Montīni un tēlu, kādu viņš radīja viņa acu priekšā, tik ļoti pieradušam viņu uzmanīgi apcerēt. Definīcija, teikta vecā romieša tautas valodā, man bija tik smieklīga, - Orlandis turpina, - ka es to nekad nespēju aizmirst: "...Monsignore è proprio un santo: lavora sempre, quasi non dorme e mangia come un uccelletto!". Šī definīcija, kas savā formā ir nedaudz savdabīga, tomēr ir izteiksmīga liecība par darba spējām un mīlestību, ko Jānis Kristītājs Montīni izraisīja tajos, kuri bija liecinieki viņa ikdienas darbam..
Kādā citā tikšanās reizē 1945. gada 21. janvārī profesors Orlandis uzdāvināja monsinjoram Montīni grāmatas "Ceļš" eksemplāru, ko viņš bija saņēmis kā dāvanu. Svētais Hosemarija Eskrivā de Balaguer pirms dažām dienām viņu bija nosūtījis uz Romu. Nu, šī grāmata nepaliks pamesta bibliotēkas plauktos, bet tai būs arī sava vēsture, ko mums ir izdevies uzzināt daudzus gadus vēlāk.
Fotogrāfija, kas uzņemta Svētā Hosemarijas audiencē pie Pāvila VI 1964. gada 24. janvārī.
Piešķīra Pāvils VI Trīsdesmit gadus vēlāk, 1975. gadā, īsi pēc svētā Hosemarijas nāves, viņš runāja ar savu pēcteci Opus Dei vadībā par šo grāmatu, kuru viņš joprojām rūpīgi glabāja. Bīskaps del Portillo šo sarunu atcerējās šādi: "Pāvils VI ar apbrīnu runāja ar mani par tēvu un teica, ka ir pārliecināts, ka viņš ir bijis svētais. Viņš man apstiprināja, ka daudzus gadus katru dienu lasījis "Ceļu" un ka tas ir devis lielu labumu viņa dvēselei" (Alvaro del Portillo, Intervija par Opus Dei dibinātāju, 18. lpp.).
Pāvila VI simpātijas pret svēto Hosemāriju bija redzamas jau no pirmajām atsaucēm uz viņa personu. un apustulisko darbu, ko viņš veica.Montīni no savas kabatas apmaksāja izdevumus, kas saistīti ar Viņa Svētības mājas prāvesta amata piešķiršanu, ko svētītais Alvaro del Portillo bija lūdzis Svētajam Hosemarijai Eskrīvam (Álvaro del Portillo, Interview on the Founder of Opus Dei, 18. lpp.).
Jānim Baptistam Montīni un Hosemarijai Eskrivā pirmo reizi bija iespēja satikties 1946. gadā, kad notika pirmā tikšanās. ceļojums uz Romu Opus Dei dibinātāja. Svētais Hosemarija visu mūžu atcerējās un vairākkārt teica, ka bīskaps Montīni bija pirmais draudzīgais cilvēks, kuru viņš satika, ierodoties Romā, un viņam vienmēr bija sirsnīgas simpātijas pret viņu.
Kad Hosemariju Eskrivu audiencē uzņēma pāvests Pāvils VI, uz viņu dziļu iespaidu atstāja tas, ka viņš Svētajā tēvā ieraudzīja laipno seju, ko bija redzējis Vatikāna kabinetos savā pirmajā ceļojumā uz Romu. Šādi vienkārši viņš to formulēja vēstulē, ko viņam rakstīja dažas dienas pēc šīs intervijas: "Man šķita, ka es atkal redzu laipno smaidu un atkal dzirdu laipnos uzmundrinājuma vārdus - tie bija pirmie, ko es dzirdēju Vatikānā - no Viņa Eminences Montīni jau tālajā 1946. gadā, bet tagad tas bija Pēteris, kurš smaidīja, kurš runāja, kurš svētīja" (vēstule 14.II.1964. Šīs vēstules teksts atrodams A. de Fuenmayor - V. Gómez Iglesias - J. L. Illanes, El itinerario jurídico del Opus Dei, 574. lpp.).
Tie ir vienkārši atgādinājumi par neseno vēsturi, kas liecina par cilvēku kategoriju.
Francisco Varo Pineda kungs
Pētniecības direktors
Navarras Universitāte
Teoloģijas fakultāte
Svēto Rakstu profesors
