Tie ir nesavtīgi, nesavtīgi un dāsni darbi, ko mēs darām citu labā. Ir četrpadsmit žēlsirdības darbi - septiņi miesīgie un septiņi garīgie. Pamācīšana, padomu došana, mierināšana, mierinājums ir garīgi žēlsirdības darbi, tāpat kā piedošana un pacietīga ciešana. Starp žēlsirdības miesas darbiem mēs atrodam žēlsirdības palīdzību, kas ir viena no galvenajām brālīgās mīlestības liecībām; tā ir arī Dievam tīkama taisnīguma prakse. Katoļu Baznīcas katehisms, 2447.
En papa Francisco nombró el año 2014 como el Año de la Misericordia, aquí vamos a hacer un repaso para recordar qué son y cuáles son las obras de misericordia que ha recomendado meditar y realizar durante ese tiempo pero que no pueden quedar en el olvido.
Katram kristietim šie darbi ir jāpatur prātā kā "veids, kā pamodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien ir miegaina nabadzības drāmas priekšā, un vēl dziļāk iedziļināties Evaņģēlija sirdī, kur nabadzīgie ir priviliģēti dievišķās žēlastības saņēmēji".
Baznīcai piemīt labas mātes gudrība, kura zina, kas nepieciešams viņas bērniem, lai tie augtu veseli un stipri gan miesā, gan garā. Ar žēlsirdības darbiem viņš aicina mūs no jauna atklāt, ka gan mūsu līdzcilvēku miesai, gan dvēselei ir nepieciešama aprūpe un ka Dievs katram no mums uztic šo rūpīgo aprūpi..
. "Žēlsirdības objekts ir pati cilvēka dzīvība visā tās pilnībā. Mūsu pati dzīve kā "miesa" ir izsalkusī un izslāpusī, tai ir vajadzīgas drēbes, pajumte un apmeklētāji, kā arī cienīga apbedīšana, ko neviens pats sev nevar dot (...). Mūsu pati dzīve kā "gars" ir jāizglīto, jālabo, jāiedrošina, jāiedrošina, jāapsveic (...). Mums ir vajadzīgi citi, kas mums dotu padomu, piedotu, pacietīgi izturētos un lūgtu par mums.". Francisks, 3. meditācija priesteru jubilejā, 2016. gada 2. VI.
Žēlsirdības darbu praktizēšana rada žēlastību tam, kurš tos dara. Lūkas evaņģēlijs stāsta par Jēzus vārdiem: "Dodiet, un jums tiks dots". Tātad ar žēlsirdības darbiem mēs pildām Dieva gribu, dodam kaut ko no sevis citiem, un Kungs mums apsola, ka Viņš mums dos arī to, kas mums vajadzīgs.
Por otro lado, realizar obras de misericordia es una manera de compensar y restituir nuestra alma por nuestros pecados ya perdonados en el sacramento de la confesión. Realizando obras buenas como son, por supuesto, las Obras de Misericordia. “Bienaventurados los misericordiosos, pues ellos alcanzarán misericordia” Mt.5, 7.
Turklāt žēlsirdības darbi palīdz mums virzīties uz priekšu ceļā uz Debesīm, jo tie mūs dara līdzīgus Jēzum, mūsu paraugam, kurš mūs mācīja, kādai jābūt mūsu attieksmei pret citiem. Mateja evaņģēlijā mēs atrodam šādus Kristus vārdus: "Nesakrājiet sev dārgumus virs zemes, kur tos bojā kodes un rūsas, kur zagļi ielaužas un nozog, bet sakrājiet sev dārgumus debesīs, kur ne kodes, ne rūsas tos nebojā un kur zagļi nelaužas un nelaupa. Jo, kur ir jūsu dārgumi, tur būs arī jūsu sirds."
Sekojot šai Kunga mācībai, mēs iemainām laicīgās lietas pret mūžīgajām lietām, kas ir patiesi vērtīgas.
| 1 | Slimnieku apmeklēšana |
| 2 | Izsalkušo barošana |
| 3 | Dodiet dzert slāpes alkstošajiem. |
| 4 | Naktsmītņu sniegšana svētceļniekiem. |
| 5 | Kailais mērci. |
| 6 | Ieslodzīto apmeklējumi. |
| 7 | Mirušo apbedīšana. |
"Cilvēks, kas nereaģē uz bēdām un netaisnībām un necenšas tās atvieglot, nav cilvēks pēc Kristus sirds mīlestības mērauklas."
Pāvests Francisks
"Kam ir divi mēteļi, lai tos iedala tiem, kam to nav, un kam ir ko ēst, lai dara tāpat" (Lk 3:11). Šie divi žēlsirdības darbi papildina viens otru un attiecas uz palīdzību, kas mums jāsniedz pārtikas un citu labumu veidā tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Mūsdienās tas nav bieži sastopams gadījums, bet var gadīties, ka mēs uzņemam kādu cilvēku savās mājās nevis draudzības vai ģimenes viesmīlības dēļ, bet gan kādas patiesas vajadzības dēļ.
Šis žēlsirdības darbs ir vērsts uz to, lai atvieglotu vēl vienu pamatvajadzību - apģērbu. Daudzkārt mums to atvieglo apģērbu kolekcijas, kas tiek rīkotas draudzēs un citos centros. Kad runa ir par apģērba dāvināšanu, ir labi domāt, ka mēs varam dot to, kas mums ir palicis pāri vai vairs nederīgs, bet mēs varam dot arī to, kas joprojām ir noderīgs.
Jēkaba vēstulē mēs tiekam mudināti būt dāsni: "Ja brālis vai māsa ir kaili un kam trūkst dienišķās barības, un kāds no jums viņiem saka: "Ejiet mierā, sasildieties vai paēdiet," bet jūs nedodat viņiem miesai nepieciešamo, kas no tā labs?"" Jēkaba 2, 15-16.
Šajā globālās pandēmijas laikā šis žēlsirdības darbs iegūst spēcīgu nozīmi. Tā ir reāla aprūpe gan fizisko vajadzību ziņā, gan arī attiecībā uz to, kā uzturēt viņus sabiedrībā un... lūgšanas par slimajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Labs piemērs no Svētajiem Rakstiem ir Lūkas evaņģēlija līdzība par labo samarieti.
Consiste en visitar a los presos y prestarles no sólo ayuda material sino una asistencia espiritual que les sirva para mejorar como personas, enmendarse, aprender a desarrollar un trabajo que les pueda ser útil cuando terminen el tiempo asignado por la justicia. Hoy son los sacerdotes y consagradas los que realizan esta tarea solidaria tan complicada, hay que rezar por los sacerdotes, acompañarlos y apoyarlos en esta obra solidaria social.
Ofrecer una misa por los difuntos y enterrar dignamente a los muertos parece un mandato superfluo, pero no lo es. En tiempo de guerra, puede ser un mandato muy exigente. ¿Por qué es importante dar digna sepultura al cuerpo humano? Porque el cuerpo humano ha sido alojamiento del Espíritu Santo. Somos “templos del Espíritu Santo” 1 Kor 6, 19.
| 1 | Mācīt nemācīto. |
| 2 | Sniedziet labus padomus tiem, kam tas ir nepieciešams. |
| 3 | Labojiet pārkāpēju. |
| 4 | Piedodiet tiem, kas mūs aizvaino. |
| 5 | Lai mierinātu skumjo. |
| 6 | Pacietīgi paciest citu kļūdas. |
| 7 | Lūdzieties Dievam par dzīvajiem un mirušajiem. |
"Kristietis nevar pievērsties tikai personīgām problēmām, jo viņam ir jādzīvo, domājot par universālo Baznīcu un domājot par visu dvēseļu pestīšanu."
Pāvests Francisks
"Tie, kas māca taisnību ļaudīm, mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi mūžos." (Dan 12, 3b).
Se refiere a enseñar en cualquier materia: también sobre temas religiosos. Esta enseñanza puede ser a través de escritos o de palabra, por cualquier medio de comunicación o directamente. Dar ayuda y apoyo a la formación sacerdotal también es una obra de misericordia espiritual.
Viena no Svētā Gara dāvanām ir padoma dāvana. Tāpēc ikvienam, kurš vēlas dot labu padomu, vispirms ir jābūt saskaņā ar Dievu, jo tas nav jautājums par personīga viedokļa paušanu, bet gan par labu padomu tiem, kam nepieciešams padoms.
Brālīgo pamācīšanu skaidro pats Jēzus Mateja evaņģēlijā: "Ja tavs brālis grēko, ej un runāj ar viņu vienatnē un pārmet viņam. Ja viņš tevi uzklausa, tu esi uzvarējis savu brāli." (Mt 18, 15-17).
Lai labotu savu tuvāko, mums tas jādara lēnprātīgi un pazemīgi. Bieži vien tas būs grūti, bet mēs varam atcerēties, ko apustulis Jēkabs saka savas vēstules beigās: "Kas atgriež grēcinieku no viņa ļaunā ceļa, tas izglābs viņa dvēseli no nāves un saņems piedošanu par daudziem grēkiem" (Jēk.5:20).
Kad mēs lūdzam Tā Kunga lūgšanu, mēs sakām: "Piedod mums mūsu grēkus, kā arī mēs piedodam saviem pāridarītājiem." Un Jēzus Kristus mums saka: "Ja jūs piedodat cilvēku grēkus, arī Debesu Tēvs jums piedos. Bet, ja jūs nepiedosiet cilvēkiem viņu pārkāpumus, arī Tēvs jums nepiedos." (Mt 6, 14-15).
Piedošana ir atriebības un aizvainojuma pārvarēšana. Tas nozīmē laipni izturēties pret to, kurš mūs ir aizvainojis. Vislielākā piedošana ir Kristus piedošana pie krusta, kurš māca mums, ka mums ir jāpiedod viss un vienmēr: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko tie dara." (Lk 23:34).
Komforts skumjajiem, tiem, kas cieš no personīgām grūtībām vai nonāk brīžos, kad viņiem ir jārēķinās ar to. pārvarēt bēdas ir vēl viens garīgās žēlsirdības darbs. Bieži vien to papildinās labu padomu sniegšana, kas palīdz pārvarēt sāpju vai skumju situācijas. Pavadīt savu tuvāko vienmēr, bet jo īpaši visgrūtākajos brīžos, nozīmē īstenot praksē Jēzus piemēru no Evaņģēlija, kurš izjuta līdzjūtību pret citu sāpēm, kad vien Viņš tās redzēja.
Pacietība citu cilvēku kļūdu priekšā ir tikums un žēlsirdības darbs. Ja šo trūkumu nešana rada vairāk ļaunuma nekā labuma, ar lielu labdarību un maigumu ir jābrīdina.
Svētais Pāvils iesaka lūgties par visiem bez izņēmuma, arī par valdniekiem un cilvēkiem, kas ieņem atbildīgus amatus. Lūgšana par priesterības un reliģiskajiem aicinājumiem un pāvesta nodomiem. Svarīgi ir arī lūgties par aizgājējiem, kas atrodas Šķīstītavalūdzieties par viņiem un lūdziet pilnīga indulgence lai viņu dvēseles būtu brīvas no grēka.
Lai gan, protams, ir lietderīgi dot dzīvību projektiem, kuros mums ir iespēja pielikt roku, parastā žēlsirdības joma ir ikdienas darbs, ko vada kaislība palīdzēt: ko vēl es varu darīt? ko vēl varu iesaistīt? Tas viss ir žēlsirdība darbībā, bez laika grafikiem, bez aprēķiniem: "dinamiska žēlsirdība, nevis kā pārvērtēts un definēts lietvārds, ne kā īpašības vārds, kas mazliet rotā dzīvi, bet kā darbības vārds - būt žēlsirdīgam un būt žēlsirdīgam". Francisks, 1. meditācija priesteru jubilejā, 2016. gada 2. VI.
Bibliogrāfija:
