DONĒT TAGAD

CARF fonds

11 septembris, 23

Pieci veidi, kā palielināt semināristu un priesteru skaitu

Semināristu skaita pieaugums ir kļuvis par vienu no galvenajiem izaicinājumiem Baznīcai, īpaši Rietumos, kur priesteru aicinājumu trūkums ir visjūtamākais. Šajā rakstā mēs apkopojam piecus veidus, kā mēs varam palīdzēt palielināt aicinājumus uz priesterību.

1. Iesaistiet visu kopienu, kustības un draudzes.

Jēzus Vissvētās Sirds svētku dienā Baznīca svin Sv. Pasaules lūgšanu diena par priesteru svētumu un semināristiem. 2019. gadā par godu šai dienai pāvests Francisks aicināja visus katoļus caur savu lūgšanu tīklu lūgties par priesteriem un studentiem, kas mācās semināros, "lai viņi ar savas dzīves atturību un pazemību varētu iesaistīties aktīvā solidaritātē, īpaši pret visnabadzīgākajiem".

In the CARF fonds Šogad mēs uzsākam nelielu kampaņu, aicinot jūs lūgties par visu priesteru svētumu.

YouTube Noklusējuma iestatījumi (13:54)

2. Jaunie priesteri kā paraugs semināristiem.

Aicinājumu kalpošana, kas kalpo kā auglīga augsne jauniem aicinājumiem, sākas ar daudz lūgšanu, jo īpaši Vissvētākā Sakramenta adorācija ar svētajām stundām draudzēs, ar jaunākiem priesteriem, kas iesaistīti jauniešu kalpošanā. Šādā veidā, pastiprinot savu iekšējo dzīvi un mīlestību uz Jēzu Euharistiju, un ar priesteriem kā paraugu, daudzi varētu apsvērt aicinājumu uz priesterību. 

3. Tēva tēvs nākamajiem semināristiem un priesteriem.

Pāvests Francisks apliecina, ka "pastorālā aicinājuma paternitāte ir dot dzīvību, likt dzīvībai augt, nevis atstāt novārtā kopienas dzīvi". Svētais Jāzeps ir labs paraugs gan semināristiem, gan viņu formatoriem ceļā uz priestera amatu. Ar savu pilnīgu sevis atdošanu Jēzus ir Tēva maiguma izpausme. Tāpēc "Jēzus auga gudrībā, augumā un žēlastībā Dieva un cilvēku priekšā" (Lk 2, 52).

Pāvests saka, ka katram priesterim vai bīskapam jāspēj teikt kā sv.Pāvils: "[...] ar Evaņģēlija starpniecību es jūs esmu dzemdinājis Kristum Jēzum" (1 Kor 4, 15). Svētais Pāvils bija ļoti norūpējies par priesteru formāciju. Savā pirmajā vēstulē korintiešiem viņš dedzīgi saka: "Vai jūs gribat, lai es pie jums nāku ar nūju vai ar mīlestību un lēnprātības garu? Formatoriem un priesteriem, kas pavada semināristus, ir jābūt kā labs tēvs, kas uzklausa, pavada, atzinīgi vērtē un maigi, bet stingri koriģē. 

augošie semināristi 3

4. Kristīgā ģimene kā aicinājumu augsne.

Ģimene ir pirmais aicinājumu pastorālās aprūpes līdzeklis (visās Baznīcas jomās). Kristīgā ģimene vienmēr ir bijusi humuss un "izglītojošs starpnieks" aicinājumu dzimšanai un attīstībai, neatkarīgi no tā, vai tie ir celibāta, priesterības vai reliģiskie aicinājumi. 

A ģimenes pastorālā aprūpe kurā integrēta aicinājuma dimensija, ir jāveido arī vecāku dialogs ar saviem dēliem un meitām par viņu ticību un viņu izpratni par sekošanu Jēzum. Bet galvenokārt aicinājumu veido vecāku piemērs mīlestībā pret Dievu un vienam pret otru.

augošie semināristi 2

5. Atbalstīt semināristu sagatavošanu.

Pāvests Francisks piemin četrus pīlārus, kas atbalsta katra seminārista veidošanos: garīgā dzīve, lūgšana, dzīve kopienā un apustuliskā dzīve. Viņš arī iedziļinās semināristu garīgajā dimensijā, īpaši uzsverot "sirds formāciju".

Labi apmācītiem priesteriem ir svarīga nozīme augstas izmaksas diecēzēm. Stājoties seminārā, priesterības pretendentam priekšā ir vismaz pieci gadi ekleziālo studiju, kas atbilst bakalaura grādam un specializācijai. Pēc tam seko divu vai vairāk gadu studijas doktorantūrā, ieskaitot pētnieciskā darba izstrādi. 

Daudzās diecēzēs, īpaši nabadzīgajās valstīs, trūkst vai nu līdzekļu, lai uzturētu savus semināristus, vai arī priesteru ar pietiekamu izglītību, lai viņi varētu būt semināra audzinātāji un pienācīgi pavadīt kandidātus. Šeit ir vieta, kur CARF fonds un jūsu palīdzību. Ar savu ziedojumu jūs veicināsiet diecēzes priesteru un semināristu sagatavošanu un uzturēšanu studijām Romā un Pamplonā ar apņemšanos atgriezties savā dzimtajā diecēzē.

"Profesija" ar nākotni.

Benedikts XVI, atzīmējot 2010. priesteru gadu, iesāka vēstuli ar anekdoti no savas jaunības laikiem. Kad 1944. gada decembrī jauno Jozefu Ratcingeru iesauca militārajā dienestā, rotas komandieris katram vīrietim jautāja, par ko viņš nākotnē vēlas kļūt. Viņš atbildēja, ka vēlas kļūt par katoļu priesteri. Otrais leitnants atbildēja: "Jums būs jāizvēlas kaut kas cits. Jaunajā Vācijā priesteri vairs nav vajadzīgi.

"Es zināju," saka Svētais tēvs, "ka šī "jaunā Vācija" tuvojas beigām un ka pēc milzīgajiem postījumiem, ko šis neprāts bija atnesis valstij, priesteri būs vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk. Benedikts XVI piebilst, ka "vēl tagad ir daudz cilvēku, kas tā vai citādi domā, ka katoļu priesterība nav "profesija" ar nākotni, bet gan pieder pagātnei". Neraugoties uz šo pašreizējo noskaņojumu, patiesībā priesterībai ir nākotne, jo - kā pats pāvests saka savas vēstules semināristiem sākumā - "pat pasaules tehnoloģiskās dominances un globalizācijas laikmetā cilvēkiem arī turpmāk būs vajadzīgs Dievs, Dievs, kas atklājies Jēzū Kristū un kas mūs pulcē universālajā Baznīcā, lai kopā ar Viņu un caur Viņu mācītos patiesu dzīvi un lai būtu klātesoši un darbīgi patiesas cilvēcības kritēriji".


Bibliogrāfija:

Pāvests Francisks, Apustuliskā vēstule Patris corde

Eiropas Kongress par profesijām, darba dokuments.

Pāvests Francisks, Vēstījums 57. Pasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem.

Benedikts XVI, Vēstule par godu 2010. priesteru gada svinībām.

VOKĀCIJA 
KAS ATSTĀS PĒDAS

Palīdzība sēt
priesteru pasaule
DONĒT TAGAD