Marks Kloids Degrano Tadeo (Mark Cloyd Degrano Tadeo) ir seminārists Banguedas diecēzē, Filipīnās.
"2011. gadā es iestājos Miera Karalienes Dievmātes seminārā Tarlakas pilsētā, Filipīnās. Miera Dievmātes Miera Karalienes virsmācību seminārs Tarlakas pilsētā, Filipīnās.
Savu aicinājumu es saņēmu, kad biju ļoti jauns, tikai 15 gadus vecs, ar sava draudzes priestera palīdzību, kuru es uzskatu par priekšzīmīgu savā priestera dzīvē.
Tā kā mācījos katoļu skolā, baznīcas dzīve man nebija sveša, tāpat kā priestera tēls. Mūsu ballītes skolā bija svēto svētki vai kādi baznīcas svētki.
Taču izšķirošais un tas, kas man lika saskatīt Kunga aicinājumu, bija tad, kad skolā iestājos ministrantu klubā. Sākumā es negribēju pievienoties, bet klubi, kurus biju izvēlējies, mani nepieņēma, bet šis - nē, un es tiku pieņemts.
Turklāt vietu skaits nebija ierobežots. Tas dzīves gads Baznīcā; ikdienas Mises, novenas pie Mātes Mūžīgās Palīdzības Dievmātes katru trešdienu, misijas Mises kaimiņos, "fiestes", ko rīkojām sava draudzes priestera ģimenes mājā, rekolekcijas, ko rīkojām draudzē kopā ar rekolekciju vadītāju, kurš lika mums raudāt Tezē tipa lūgšanu reizēs, un daudzas citas lietas - visas šīs lietas tādam jaunam zēnam kā es palīdzēja man rasties vēlmei būt tādam kā mans draudzes priesteris, vēlmei būt priesterim.
Un šī vēlme īstenojās pēc sarunām ar manu draudzes priesteri, diecēzes aicinājumu vadītāju, kurš bija ļoti laipns, un diecēzes bīskapu, jo 2011. gadā es iestājos seminārā.
Pēc pieciem gadiem Tarlakā, kad jau gatavojos pabeigt filozofijas bakalaura grādu, mans semināra rektors, kurš studēja Svētā Krusta Universitātē Romā, ieteica mani savam bīskapam studēt šeit, Spānijā, un atbilde bija labvēlīga. Taču tajā gadā es nevarēju atbraukt uzreiz, jo nebija pietiekami daudz stipendiju. Es paliku birojā un strādāju tur par sekretāri un bibliotekāri, kamēr gaidīju nākamā gada stipendiju.
Tas man bija ļoti īpašs gads attiecībā uz manu priestera aicinājumu, jo priesteri, ar kuriem kopā es gadu strādāju un dzīvoju, ar savu intensīvo lūgšanu dzīvi, ar savu mīlestību uz Kungu katru reizi, kad viņi celebrēja Svēto Misi, ar savu laipnību, attieksmi pret grūtībām un uzticību savam darbam, - tas viss mani stiprināja vislielākajai veltīšanai Kungam.
2017. gadā es ierados šeit, Bidasoā, kopā ar vēl vienu semināristu no Masbates diecēzes Aureliju Mendosu. Un dzīve šajā Bidasotarra ģimenē gandrīz četrus gadus man ir bijusi dārga daudzējādā ziņā, bet galvenokārt mīlestībā uz Kungu un brālībā, ko mēs izkopjam.
Vienā no maniem pastorālajiem darbiem šeit, Spānijā, konkrēti Santjago el Real draudzes Albergue de la Parroquia de Santiago el Real Logrono. Katru dienu pie mums ieradās svētceļnieki no dažādām valstīm. Tur mēs sagatavojām viņiem gultas,
Mēs sakopām visu draudzes hosteli, īpaši tualetes, lai tad, kad hostelis tiks atvērts plkst. 13.00, viņiem tur būtu patīkami, vakarā plkst. 18.00 bija Svētā Mise par svētceļniekiem, tad mēs viņiem sagatavojām vakariņas, un arī mēs kopā ar viņiem vakariņojām, pēc tam bija lūgšana starp visiem Baznīcā un laiks, kad viņi dalījās savā pieredzē ceļā, un daži stāstīja par savu dzīvi. Un, kad gatavojām brokastis nākamajai dienai, viena no tās dienas svētceļniecēm, kundze no Vjetnamas, pienāca pie manis, lai pateiktos, un teica, ka viņa vairāk nekā 30 gadus nav bijusi Baznīcā, jo viņai miris dēls, bet tajā dienā viņa atkal sajutusi un piedzīvojusi Dieva mīlestību caur pieredzi draudzes kopmītnē, un viņa nezināja, kāpēc mēs abas beigām raudāt.
Tas man palīdz arvien labāk izprast, ko nozīmē pilnīga veltīšanās Kristum aicinājumā uz priesterību. Un, līdzīgi kā svētais Lawrence, Manilas protomārtiņš, kurš saka: "Ja man būtu tūkstoš dzīvību, es tās tūkstošreiz upurētu Kungam", tā arī es apliecinu".
"Sv.Pāvils savā pirmajā vēstulē tesaloniķiešiem saka, "Par visu pateicieties, jo to no jums vēlas Dievs Jēzū Kristū." Visiem Dieva ļaudīm, kas staigā pa manu diecēzi, manam bīskapam un prezbiterijai, manai ģimenei un man, no visas sirds pateicos jums par jūsu nenogurstošo un beznosacījumu mīlestību un uzticību katrai vietējai Baznīcai, ka ar jūsu neatsveramo palīdzību mūsu formācijā mēs varam nest Kristu dažādu kultūru un kristīgās dzīves veidu cilvēku dzīvēs.
Vēlos pateikties jums par visu, ko jūs darāt mūsu labā. un šis viņa darbs mīlestība uz Dievu un a Baznīca kalpo kā iedvesmas avots, lai mūs veidotu. lo vislabāk nodrošināt, lai šī sadarbība ka mēs darām kā brāļi vietnē Kristus nest augļus y augļi vietnē pārpilnība (cf. In 15, 5). Katru dienu es viņus turu savās lūgšanās un savā sirds vienmēr būs ļoti pateicīgs viņa dāsnums y labvēlība. Un es vēlreiz pateicos jums ar šiem vārdiem savā dialektā. "Agyamanak unay kadakayo amin, Dios ti ag - ngina!".
Atbalstīt aicinājumu jebkurā pasaules vietā
A pilna stipendija 18 000 eiro apmērā ir summa, kas nepieciešama, lai kandidāts varētu vienu gadu dzīvot un studēt universitātēs Romā vai Pamplonā. Visnabadzīgākās diecēzes pasaulē pieprasa kandidātiem pilnu stipendiju. Daudzos gadījumos diecēze sedz daļu no šīm izmaksām un ir nepieciešama mazāka summa, kas vienmēr tiek norādīta kopā ar kandidātu, kurš piesakās.
Ko ietver pilna stipendija?
Vairāk nekā 800 bīskapu no visiem pieciem kontinentiem piesakās studiju stipendijām saviem kandidātiem. Pateicoties tādiem labdariem kā jūs, CARF apmierina lielāko daļu lūgumu, taču vajadzības pieaug, un mēs vēlamies, lai visi lūgumi tiktu apmierināti.
Grafikā parādīts pilnas stipendijas sastāvs.
Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, sazinieties ar [email protected]
Bankas pārskaitījumi uz CaixaBank
ES39 - 2100 - 1433 - 8602 - 0017 - 4788
