"Visnozīmīgākā palīdzība, kas var nākt no ārvalstīm, ir publiskas demonstrācijas, lūgšanas un finansiāla palīdzība, kur tas ir iespējams. Daudzās valstīs tiek vākta arī humānā palīdzība. Jūs, mani draugi Spānijā un Latīņamerikā, es no sirds lūdzu lūgties, lai uz visiem laikiem tiktu izbeigta vardarbība Centrāleiropā. Kopā mēs apturēsim pasaules ienaidnieku. Nē karam Ukrainā! Nē karam!".

"Es jau ilgu laiku dzīvoju un studēju Kijevā, lai gan esmu no cita reģiona, un varu teikt, ka šī pilsēta ir kļuvusi par manām mājām. Cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi un viesmīlīgi. Man ir daudz paziņu un draugu no turienes. Tāpēc tagad, šajos kara laikos, es viņiem bieži zvanu un rakstu, lai uzzinātu, vai viss ir kārtībā. Es ļoti uztraucos par viņu drošību un dzīvību. Krievijas armija tagad nogalina civiliedzīvotājus, un, kā jūs dzirdat, viņi cenšas ielauzties mūsu lielajās pilsētās un gāzt demokrātisko valdību, ievietojot savā vietā savus kolaborantus."