Lai gan krīzes situācija mūsu vidē ir acīmredzama, krīzes pašas par sevi nav obligāti negatīvas. Tās nozīmē ierastā līdzsvara un kārtības pārrāvumu, tās ir pārvērtību periods, satraukuma un nervozas spriedzes gaisotne, taču tās būs pozitīvas vai negatīvas atkarībā no tā, kā mēs tajās un to priekšā nostādīsim sevi. Pozitīvi noskaņojoties, tie var veicināt izaugsmi un uzlabojumus.
Šajā sanāksmē mēs apspriedīsim ilgtspēju kā attīstības iezīmi, kas nodrošina pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības, kā arī atbildīgu ieguldījumu principus kā stratēģiju un praksi, kas ieguldījumu lēmumos un aktīvu pārvaldībā ietver vides, sociālos un pārvaldības faktorus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas praktiskajiem ieteikumiem un Cilvēka attīstības dienestu dikastērija publicētajiem Oeconomica et Pecuniariae Quaestiones.
