"Tās baro ticīgajos cerību uz eshatoloģisko mērķi, uz kuru viņi dodas kā vēstures svētceļnieku Dieva tautas locekļi. Tas noteikti mudinās viņus drosmīgi liecināt par to "priecīgo pasludinājumu", kas piešķir jēgu visai viņu dzīvei." Svētais Jānis Pāvils II enciklikā Rosarium Virginis Mariae.
Trešdienās un svētdienās mēs lūdzamies godības noslēpumus. Par Priecīgas mistērijas que contemplan la Anunciación y la infancia de Jesús se reservan los lunes y sábados. Se reserva el martes y viernes para los misterios Dolorosos y los misterios Luminosos se rezan los jueves. Los misterios Gloriosos del Santo Rosario unen la tierra y el cielo, desde la Resurrección de Cristo hasta la Coronación de María en el Cielo.
Jēzu Kristu nevar reducēt līdz Viņa krustā sistajam tēlam. Viņš ir Augšāmcēlies! Rožukronis vienmēr ir paudis šo ticības pārliecību.Mēs esam aicināti apcerēt ciešanas un pēc tam uzlūkot Kristus godību, viņa augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Kontemplējot augšāmcēlušos Jēzu, mēs no jauna atklājam savas ticības iemeslus, mēs izdzīvojam Jaunavas Marijas prieku, kura intensīvi piedzīvoja augšāmceltā Dēla jauno dzīvi.
Eļļas glezna uz paneļa Kristus augšāmcelšanās tiek piedēvēts itāļu renesanses meistaram Rafaēlam Sancio.
Jēzus ir Emanuēls, Dievs ir ar mums, Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš nav kapā. Tā ir lielā patiesība, kas piepilda mūsu ticību ar saturu. Viņš parādījās Jaunavai Marijai, Pēterim un citiem apustuļiem. Viņš nāk arī pretī mums, kas esam Viņa mācekļi.
Tā kā Jēzus ir dzīvs, Viņam ir spēks mainīt mūsu dzīvi, un Viņš aicina mūs uz personīgām attiecībām ar Viņu. Lieldienu laiks ir prieka laiks, prieka laiks, kas neaprobežojas tikai ar šo liturģiskā gada laiku, bet vienmēr sakņojas kristieša sirdī. Jo Kristus ir dzīvs. Viņš paliek savā Baznīcā: tās sakramentos, liturģijā, sludināšanā, visā tās darbībā. Īpašā veidā Kristus turpina būt klātesošs mūsu vidū, ik dienas dāvājot sevi Svētajā Euharistijā. Tāpēc Katoļu Mise ir kristīgās dzīves centrs un sakne.
También a la luz de su resurrección contemplamos, unidos a Cristo, a todas las almas que nos fueron más queridas. Cuyo duelo compartimos. Las recordados en el sacrificio del Señor crucificado y resucitado y forman parte de nuestra oración.
Džoto, Kunga debesbraukšana (1305). Scrovegni kapela, Padua, Itālija. Tempera uz freskas.
Rožukroņa otrais godības noslēpums māca mūs paļauties uz Tā Kunga gribu.
Jēzus dodas pie Tēva. Ir pareizi, ka Kristus Svētā Cilvēcība saņem visu eņģeļu hierarhiju cieņu, aklamāciju un pielūgsmi. Tēvs ir apmierināts ar Dēla sevis atdošanu, ir pieņēmis Viņa upuri un tagad Jēzus, Mesija, uz visiem laikiem ieņem savu vietu kā Kungs pār visu radību..
Kamēr mēs esam uz zemes, mēs Viņu vairs neredzēsim. Mūsu pirmā reakcija ir justies kā bāreņiem. Mums viņa pietrūkst. Taču tas ir maldīgs iespaids. Patiesībā viņš nav pazudis. Viņš paliek ar mums citā veidā. "Viņš tev ir tuvāks nekā tu pats sev." sacīja svētais Augustīns.
Lielā misija mēs saņēmām, jo Kristībasir līdzizpirkšana. Kristus mīlestība mudina mūs uzņemties uz saviem pleciem daļu no dievišķā uzdevuma glābt dvēseles.
"Cilvēku ģimene nemitīgi atjaunojas; katrā paaudzē tā. ir jāturpina mūsu centieni palīdzēt cilvēkiem atklāt viņu kā Dieva bērnu aicinājuma lielumu.Ir jāieaudzina mīlestības bauslis pret Radītāju un savu tuvāko". Svētā Hosemārija
Ļaujiet mums zināt, kā ar savu piemēru un vārdiem liecināt par ticību, ko mēs apliecinām.
VasarsvētkiEl Greko audekls. Tā ir daļa no Prado muzeja kolekcijas Madridē.
La virtud divina que infunde recibir los dones del Espíritu Santo en el alma cristiana es gran apoyo de la esperanza, fuerza poderosa, única ayuda verdadera para la vida humana. Nos referimos a la gracia que nos santifica, y que en realidad es precedida y seguida de gracias efectivas. Lo verdaderamente importante es que el espíritu de los hombres se renueve desde su interior, naciendo a la nueva vida.
La venida del Espíritu Santo, es una realidad profunda, que nos da a conocer la Biblia. No es un recuerdo del pasado. Es, por encima de las miserias y de los pecados de cada uno de nosotros, la realidad también de la Iglesia de hoy y de la Iglesia de todos los tiempos. Recurramos a su gracias, acudamos por medio de la oración al Espíritu Santo para darle las gracias o pedir favores.
"Jēzus ir turējis savus solījumus: Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir uzkāpis debesīs un vienībā ar Mūžīgo Tēvu sūta mums Svēto Garu, lai Viņš mūs svētī un dod mums dzīvību. Dzīvot saskaņā ar Svēto Garu nozīmē dzīvot ticībā, cerībā, mīlestībā, ļaut Dievam mūs pārņemt un izmainīt mūsu sirdis no saknēm, lai tās atbilstu Viņa mērauklai," Sv.Hosemarija.
Spāņu mākslinieka Huana Martina Kabezalero (Juan Martín Cabezalero) darbs, Dievmātes uzņemšana (1665). Tā ir gleznota eļļas tehnikā uz audekla un tagad atrodas Prado muzejā.
Assumpta est Maria in coelum: gaudent angeli: Dievs ir paņēmis Mariju ar miesu un dvēseli debesīs, un eņģeļi priecājas! Tā dzied Baznīca. Jaunavas Marijas vieta bija debesīs, kur viņu gaidīja Dēls. Jo viņa ir žēlastības pilna. Viņas žēlastību intensitāte un raksturs ir atšķirīgs visā viņas dzīves laikā; viena žēlastība ir viņas ieņemšanas brīdī, cita - iemiesošanās brīdī. Un atšķirīga ir žēlastība, ko viņa saņem pie Marijas debesīs uzņemšana uz debesīm. Jo tajā Jaunava Marija saņem svētuma pilnību.
Un mēs, kristieši, varam apcerēt šo brīnumu Svētā Rožukroņa godības noslēpumā.
Jaunavas kronēšana1645. gadā Velaskesa gleznota eļļa uz audekla, kas tagad glabājas Prado muzejā.
Marija, Visuma Karaliene, ir labojusi Ievas krišanu un ar savu nevainojamo pēdu ir uzspiedusi elles pūķim uz galvas. Dieva meita, Dieva māte, Dieva sieva. Tēvs, Dēls un Svētais Gars kronē viņu par Visuma valdnieci. Viņu godina eņģeļi un patriarhi, pravieši un apustuļi, mocekļi, apliecinātāji un jaunavas. Visi svētie un visi grēcinieki. Tu un es. Pārdomām jābūt par mums pašiem, par mūsu aicinājumu, ar kuru mēs kādu dienu tiksim apvienoti ar eņģeļiem un svētajiem un kura svētdarīšanas žēlastības jau šajā dzīvē paredz noslēpumaino un mierinošo realitāti.
La Iglesia invita a recurrir a Ella, a la Virgen María, nuestra Madre y nuestra Reina, en todas nuestras necesidades. Ser Madre de Dios y Madre de los hombres es el fundamento sólido de la filial confianza en su intercesión poderosa, que nos conforta y nos impulsa a levantarnos de nuestras caídas.
Tā ir visas Rožukroņa lūgšanas sintēze, kas tādējādi noslēdzas priekā, godībā.
Bibliogrāfija
Opusdei.org.
Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.
