"Priesteri, priesteri, Baznīcā un Baznīcai ir sakramentāls Jēzus Kristus, Galvas un Gana, atveidojums."
Svētais Jānis Pāvils II.
Kad priesteris
tiek veidots un saņem Svēto priesterības sakramentu, viņš ir gatavs aizdot savu miesu un garu, tas ir, visu savu būtību, Kungam, izmantojot viņu "īpaši tajos brīžos, kad viņš veic Kristus miesas un asiņu upuri, kad Dieva vārdā sakramentālajā grēksūdzē piedod grēkus.
Šo divu sakramentu pārvaldīšana ir tik svarīga priestera misijā, ka visam pārējam ir jāgriežas ap to."
Svētā Hosemārija.