Fatimas Dievmāte, saukta arī par Fatimas Rožukroņa Dievmāti, ir uzsaukums uz Jaunavu Mariju. Tā radās no Dievmātes parādīšanās trim maziem ganiņiem 1917. gadā Portugālē.
Šie notikumi un atgriešanās vēstījumi, ko Marija deva Lūsijai, Jacintai un Francisko, ir saglabājušies līdz mūsdienām.
1917. gads bija īpašs. Eiropā bija karš. Svētdien, 13. maijā, slepenā ciematā Serra do Aire, Portugāles centrālajā daļā. Trīs bērni - Lūsija dos Santosa un viņas brāļi un māsas Francisko un Jacinta Marto - spēlējās, kopjot ganāmpulku Lūsijas tēvam piederošajā laukā.
Tuvojoties pusdienlaikam, pēc ierastās mises, viņi ieraudzīja divas spožas parādības, kas atgādināja divus zibeņus, un pēc tam skaistu Dāmu, kas mirdzēja vairāk nekā saule.
- "No kurienes jūs esat, kundze?"
- Es esmu no Debesīm".
Tā sākās pirmā saruna starp Dievmāti un Lūciju.
Tā bija pirmā Fatimas Dievmātes parādīšanās.
Fatimas mazo ganiņu statuja Valinhosā, Portugāles eņģeļa parādīšanās piemineklis.
Šī bija pirmā no sešām parādīšanās reizēm, kas trim ganiem būs līdz oktobrim: vienmēr 13. dienā, izņemot augustu, kad no 13. līdz 15. dienai tās rīko ciema vadība. Tāpat arī Fatimas Dievmāte trīs bērnu priekšā stāsies 19. decembrī.
1930. gada oktobrī Leiria bīskaps pasludināja redzējumus par ticības cienīgiem, atļaujot Fatimas Dievmātes kultu.
Visās savās parādīšanās Dievmāte īpaši uzsvēra Rožukroņa lasīšanaun lūdza bērniem, lai viņi saka pēc katra noslēpuma, kad viņi to lūdzās: Ak, Jēzu, piedod mums mūsu grēkus, izglāb mūs no elles uguns un paņem debesīs visas dvēseles, īpaši tās, kurām visvairāk nepieciešama Tava dievišķā žēlsirdība!"..
Dievmāte arī lūdza, lai notikumu vietā uzceltu kapelu, kas šodien ir Fatimas Rožukroņa Dievmātes svētnīca.
Trīs mazie gani ziņoja, ka Dievmāte arī viņiem bija teikusi par abu mazo brāļu pāragru nāvi, piebilstot, ka Lūcija vēl ilgi paliks uz zemes. Tā tas arī notika. Francisko un Jacinta nomira no 1919. līdz 1920. gadam no gripas. Lūsija 1925. gadā iestājās Svētās Dorotejas māsu ordenī, bet 1948. gadā pievienojās karmelītu klosterim Koimbrā, kur viņa palika līdz pat savai nāvei 2005. gadā.
Tūkstošiem svētceļnieku sāka ierasties Fatimā, tiklīdz izplatījās baumas par Dievmātes parādīšanos.
13. oktobrī "saules brīnumu" vēroja līdz pat 100 000 cilvēku pūlis, tostarp daudzi žurnālisti.
Tā bija zīme, ko bija pasludinājusi Jaunava Marija, pēc spēcīga lietus, kas samērcēja zemi un drēbes, debesis atvērās un viņi redzēja sauli, kas apmēram desmit minūtes mainīja krāsu, lielumu un stāvokli. Pēc notikušā drēbes un zeme pēkšņi šķita sausas.
Tā bija Fatimas Dievmātes pēdējā parādīšanās.
"Cor Mariæ dulcissimum, iter para tutum! - Visslāpīgākā Marijas Sirds, sagatavo drošu ceļu!".. Fatimas Dievmātei, Svētā Hosemarija.
Fatimas vēstījums ietver universālu kristiešu prasību aspektu: ir nepieciešams izlūgties Dievam par visiem grēkiem, kas izdarīti, veikt grēku nožēlu, lūgties Rožukroni, izplatīt pielūgsmi Marijas Bezvainīgajai Sirdij un daudz lūgt par pāvestu.
Tajā iekļautas arī dažas īpašas atklāsmes, ko Dievmāte 13. jūlija parādīšanās laikā bija sniegusi ganu bērniem. Svētais Krēsls publicēja visus vēstījumus Svētā Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā.
Pirmie divi raksti tika ierakstīti Lūsijas dienasgrāmatā, kad viņa pieņēma ieradumu. Trešais, 1944. gada 3. janvārī uzrakstītais raksts tika nodots Leiria bīskapam aizzīmogotā aploksnē, kas vēlāk 1957. gadā tika nodota Svētā Biroja slepenajiem arhīviem un kuras saturs tika atklāts 2000. gadā.
Fatimas Dievmāte parādīja trim ganu bērniem, kas gaida cilvēkus pēc nāves, ja viņi nenožēlo grēkus, un viņiem bija redzējums par elli:
"Liela uguns jūra, kas, šķiet, atradās zem zemes. Šajā ugunī iegremdēti dēmoni un dvēseles..."
Otrajā daļā ir šie Fatimas Dievmātes vārdi:
"Pirmajās sestdienās es ieradīšos, lai lūgtu Krievijas veltīšanu manai Bezvainīgajai Sirdij un Komūniju gandarīšanai."
Marija runāja par karu, kas sāksies Pija XI pontifikāta laikā. Un viņai bija taisnība. 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš.
Trešo noslēpuma daļu atklāj māsa Lūsija. "Labie tiks nomocīti, un Svētajam tēvam nāksies daudz ciest; vairākas tautas tiks iznīcinātas"..
Attēla apakšvirsraksts: "Fatima ir dārgums visai Baznīcai. Tā nav greznība, jo viss tiek darīts ar lielu cieņu un bez izlikšanās. Bet tas ir dārgums: šeit sirdis un dvēseles ir kā sūkļi, šeit ir jūtama Baznīca, šeit ir jūtama Vissvētākās Jaunavas klātbūtne. To nevar izskaidrot, bet šeit var redzēt, ka Dievmātes lūgšana ir ļoti efektīva. Svētā Alvaro del Portillo, Tertulia pie svētnīcas, 1985. gads.
Pāvests Pijs XI 1930. gada 1. oktobrī svētceļniekiem uz Fatimu piešķīra īpašu pilnvaļīgu indulgenci. Pēc vairākiem gadiem, 1942. gadā, Pijs XII veltīja cilvēci Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
Turklāt pāvests Jānis Pāvils II trīs reizes personīgi apmeklēja parādīšanās vietu. Viena no viņa svarīgākajām vizītēm bija tā, kad viņš nodeva Dievmātei lodi, ar kuru viņš tika nošauts Svētā Pētera laukumā. Vojtilam tā bija Fatimas Dievmāte, kas 1981. gada 13. maija uzbrukumā izglāba viņa dzīvību.
Benedikts XVI arī personīgi apmeklēja parādīšanās vietu un iesvētīja visus priesterus Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
Pavisam nesen pāvests Francisks savu pontifikātu veltīja Fatimas Dievmātei, un 2017. gada maijā viņš apmeklēja svētnīcu, lai pieminētu Dievmātes parādīšanās 100. gadadienu.
Šodien parādīšanās vietā atrodas Fatimas Rožukroņa Dievmātes svētnīca. Ik gadu tūkstošiem cilvēku no visas pasaules dodas svētceļojumā uz šo svētvietu.
Fatimas svētnīca un stāsts par Dievmātes parādīšanos ir palīdzējis daudziem cilvēkiem.
Visu 20. gadsimtu katoļi Eiropā īpaši vērsās pie Fatimas Dievmātes, lai lūgtu par mieru un izlīgumu kontinentā.
Ieejot Lūgšanu iecirknī, vienā tā galā var redzēt Fatimas Rožukroņa Dievmātes baziliku ar 65 metrus augsto torni. Centrā atrodas Jēzus Vissvētākās Sirds piemineklis, bet vienā pusē - Dievmātes Dievmātes Dievmātes Dievmātes Dievmātes apsolītā kapela, kas atrodas tieši tajā vietā, kur Dievmāte lūdza mazajiem ganiņiem uzcelt kapelu.
Portugālē ir izplatīts apzīmējums Fátima, pasaules altāris. Fatimā satiekas visi pasaules ceļi. Tur, līdzīgi kā svētais Hosemarija, pirmais svētvietas svētceļnieks, kas uzkāpa uz altāriem, arī šodien tik daudzu kristiešu prāti un sirdis dodas uz turieni, lai lūgtos pie Dievmātes.
Bīskaps Havjērs Ečevarrija (Javier Echevarría), kādā no savām uzturēšanās reizēm Fatimā, mudināja mūs visos dzīves apstākļos atrasties Vissvētākās Jaunavas Marijas mātišķajā aizgādībā: "Māte, cik labi ir būt kopā ar Tevi! Kādu mierinājumu dvēselē izjūtam, domājot, ka Tu mūs pazīsti, ka Tu mūs saproti, ka Tu mums palīdzi un ka Tu mūsu vajadzības Dievam pasniegsi daudz labāk, nekā katrs no mums to spēj izdarīt! Mēs vēršamies pie Tevis, kas esi visvarenais lūdzējs."
Bibliogrāfija
