Aicinājumi: Sapnis, pakalpojums un uzticība

Aicinājumi, kas sapņo kā svētais Jāzeps

• Pirmais vārds, sapnisSvētā Jāzepa dzīve, kurš zināja, kā Dieva lielo "sapni" padarīt par savu.Mūsu pestīšana. Lai gan evaņģēlijos nav neviena vārda par Jāzepu, ar tēva sirdispēj dot un radīt dzīvību ikdienā", ir ieguvis statusu kā aicinājumu patrons Baznīcā, un tieši tam tie ir paredzēti: "radīt un atjaunot dzīvību katru dienu"..

Aicinājumu nozīme

Tāpēc aicinājumi vienmēr ir vajadzīgi un pāvests piebilst, "jo īpaši šodien, kad pandēmijas izraisītās ciešanas ir ļoti trauslas un trauslas."Jaunais", kas ir radījis neziņu un bailes par nākotni un pašu dzīves jēgu."

Tā ir liela patiesība, ka svētais Jāzeps ir saistīts ar katra cilvēka visdziļākajiem sapņiem. Francisks norāda, ka katra cilvēka sapnis ir mīlestība sirdī: "Mīlestība ir tā, kas piešķir dzīvei jēgu, jo tā atklāj tās noslēpumu. Dzīve patiesībā ir iegūstama tikai tad, ja tā ir dota, un patiesi iemantota tikai tad, ja tā ir pilnībā nodota.".

Tāpēc Dievs, varētu teikt, ir svētā Jāzepa sapņu "pirmais varonis": "Caur sapņiem, ko Dievs viņam iedvesmoja, viņš padarīja savu eksistenci par dāvanu". Viņš deva Svētā Jāzepa spēju dot sevi, pilnībā.Viņš bija Dieva lielo plānu vīrs, kas bija izšķirošs cilvēces glābšanai. Un darīt to ar vienkāršu dzīvi, bez ārkārtējas cilvēciskas izcilības.

Starp daudzām lietām, kā mēs redzam, ir vērts pievērst uzmanību Franciska terminoloģijai, kas norāda uz Dieva gribas atpazīšanu caur sapņiem, vismaz svētā Jāzepa gadījumā. Jo tāpat kā mums ir nozīme (ārējais) auss, mums ir kaut kas no "iekšējā auss".. Un tas šeit neattiecas uz anatomisko struktūru bungādiņas aizmugurē, bet gan uz a. dvēseles spēja: spēja ieklausīties visparastākajās zīmēs, ko Dievs mums sūta.

Svētā Jāzepa gadījumā, raksta pāvests, "viņa modrajai iekšējai ausij bija tikai neliels signāls, lai atpazītu viņa balsi (...).Dieva balss). Ievērojiet, ka tas attiecas arī uz Tā Kunga aicinājumiem mums:

"Dievam nepatīk sevi atklāt iespaidīgā veidā, uzspiežot mūsu brīvību. Viņš maigi dara mums zināmus savus plānusViņš mūs neapžilbina ar šokējošām vīzijām, bet gan maigi pietuvojas mūsu iekšienē, tuvojas mums un runā uz mums caur mūsu domām un jūtām. Līdzīgi kā Sv.Jāzepam, Viņš mums izvirza augstus un pārsteidzošus mērķus.

Sekošana aicinājumam uz aicinājumu

Tāpat kā gadījumā ar Jēzus tēvs, Dieva aicinājumi liek mums mainīt savus plānus, tie prasa no mums drosmi sekot Viņa gribai, Viņi mudina mūs iziet, dot sevi, iet tālāk:

"Nav ticības bez riska, apstiprina Francisks. Tikai ar pārliecību nododot sevi žēlastībai, atstājot malā savus plānus un ērtības, cilvēks patiesi saka "jā" Dievam.. Un katrs "jā" nes augļus, jo tas atbilst lielākam plānam, kura detaļas mēs tikai ieraugām, bet kuru dievišķais Mākslinieks zina un īsteno, lai padarītu katru dzīvi par šedevru.

Taču Jāzepa klausīšanās vai pieņemšana nav pasīva, bet gan aktīva: viņš to īsteno ar drosmi un drosmi (Ap. Vēstule Patris corde, 4). "Lai viņš, lūdz Francisks, palīdz ikvienam, īpaši jauniešiem, kuri ir izšķiršanās procesā, īstenot sapņus, ko Dievs viņiem ir sagatavojis; lai iedvesmo drosmīgai iniciatīvai teikt "jā" Tam Kungam, kurš vienmēr pārsteidz un nekad nepieviļ.

Aicinājumi uz kalpošanu pēc svētā Jāzepa piemēra

• Otrais vārds ir pakalpojums. Patiesībā kristieši sauc svēto Jāzepu par šķīstu laulāto, "tādējādi atklājot viņa spēju mīlēt, neko nepaturot sev". Un šeit pāvests pārņem fragmentu no savas vēstules par svēto Jāzepu, kad viņš saka, ka svētā Jāzepa kalpošana un viņa upuri bija iespējami tikai tāpēc, ka tos uzturēja lielāka mīlestība: mīlestība, kas pārspēj vienkāršu (cilvēcisku) upurēšanas "loģiku". Šī mīlestība izpaužas un īstenojas tajā, ko Francisks sauc par "sevis dāvināšanu". Un viņš norāda, ka, ja nav šādas sevis dāvāšanas Dievam un citiem, nav iespējams atklāt vai patiesi atbildēt uz jebkuru aicinājums. Tā saka Francisks:

"Katrs patiess aicinājums dzimst no sevis dāvāšanas, kas ir vienkārša upurēšanās briedums. Šāda brieduma pakāpe ir nepieciešama arī priesterībā un konsekrētajā dzīvē. Ja aicinājums, neatkarīgi no tā, vai tas ir laulības, celibāta vai jaunavas dzīvē, nesasniedz sevis dāvāšanas briedumu, apstājoties tikai pie upura loģikas, tad tā vietā, lai kļūtu par mīlestības skaistuma un prieka zīmi, tas riskē paust nelaimīgumu, skumjas un vilšanos". (Patris corde, 7).

Kur izpaužas šī sevis dāvana? Tas ir redzams darbos: viņa "gatavībā pie katras izdevības stāties pretī jaunām situācijām, nesūdzoties par notiekošo, gatavībā pielikt roku, lai lietas sakārtotu", Svētais Jāzeps kalpoja kā "debesu Tēva izstieptā roka savam Dēlam uz zemes".. Un tas ir tieši Tāpēc viņa ir labs paraugs visiem aicinājumiem, kas aicināti būt Dieva Tēva mīlestības instrumenti, "Tēva čaklās rokas par saviem dēliem un meitām".

Tādējādi pāvests atsaucas uz Sv.Jāzeps arī kā "aicinājumu aizbildnis".. Ar savām rūpīgajām un rūpīgajām rūpēm, atmetot savas ambīcijas un nostalģiju, viņš mudina mūs rūpēties par to, ko Kungs mums uzticējis caur Baznīcu.

Ticīgi aicinājumi

• Ja sapnis ir priekšvēstnesis Dieva aicinājumam, kas to piepilda, un kalpošana konkretizē mūsu atbildi uz šo aicinājumu, tad trešais vārds, uzticība, tā izsaka "ikdienas ritmu" uz aicinājuma ceļa.

Svētais Jāzeps ir taisnais vīrs, kurš lūdzas un klusi pilda savu pazemīgo pienākumu. darbs galdnieka (sal. Mt 13:55), ar pacietību, ikdienā. Viņš "zina, ka eksistenci veido tikai pastāvīga sekošana lielajām izvēlēm". Šādā veidā viņš noteikti "iedvesmoja nevis tā laika hronikas, bet gan katra tēva, katra strādnieka un katra kristieša ikdienas dzīvi gadsimtu gaitā. Jo aicinājums, tāpat kā dzīve, nobriest tikai ikdienas uzticībā." Piemērs Svētā Jāzepa, sargāt un kalpot

Un šo uzticību, kā jau redzējām, uztur tas, ko pats vārds pauž: paļāvība uz Dievu, kurš jau no paša sākuma saka: "Nebīsties". Šie vārdi kalpo, lai vadītu, stiprinātu un vadītu ne tikai ceļojuma sākumu, bet visu ceļojumu un pārvērstu to par prieka ceļojumu. Ir vērts izlasīt šo punktu, kas atrodas grāmatas beigās. Franciska vēstījums:

"Nebīsties: šie ir vārdi, kurus Kungs adresē arī tev, mīļā māsa, un tev, mīļais brāli, kad, pat neskaidrību un šaubu vidū, tu jūti, ka vairs nevari atlikt vēlmi atdot Viņam savu dzīvību.
Vārdi, kurus Viņš jums atkārto, kad, lai kur jūs atrastos, iespējams, pārbaudījumu un pārpratumu vidū, jūs katru dienu cīnāties, lai piepildītu Viņa gribu.
Tie ir vārdi, kurus jūs no jauna atklājat, kad aicinājuma ceļā atgriežaties pie savas pirmās mīlestības. Tie ir vārdi, kas kā refrēns pavada tos, kuri ar savu dzīvi, tāpat kā svētais Jāzeps, saka Dievam "jā" ikdienas uzticībā.