DONĒT TAGAD

CARF fonds

31 janvāris, 22

Blogs

Dieva vārda svētdiena

23. janvārī mēs svinējām Dieva vārda svētdienu, ko pāvests Francisks iedibināja kā trešo svētdienu parastajā laikā. Pastorālā iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt ticīgo formāciju, lai viņi spētu no Svētajiem Rakstiem smelties "nenovērtējamus gudrības, cerības un dzīves augļus" (Vēstule Aperuit illis, 30-IX-2019).

Savā homīlija Svētā Pētera bazilikāPāvests atgādināja par Dieva Vārda iniciatīvu, radot pasauli, un par Viņa mīlestību, izredzot mūs Kristū, savā mūžīgajā Vārdā. Ja Vecajā Derībā Dievs mums runāja caur praviešiem, tad tagad, laika pilnībā, šis Vārds ir piepildījies: tas vairs nav apsolījums, bet ir piepildījies (sal. Lk 4, 21). Tagad "ar Svētā Gara spēku Viņš ir apmeties mūsu vidū un vēlas mūs padarīt par savu mājvietu, lai piepildītu mūsu cerības un dziedinātu mūsu brūces".

Tāpat kā tie jūdi, kas Viņu apcerēja Nācaretes sinagogā, nepametot acis no Viņa (sal. Lk 4, 20), arī mums vajadzētu būt spējīgiem aptvert šī Vārda, kas ir Kristus, radikālo jaunumu. Tajā, kā ierosina Francisks, mēs varam apcerēt divus savstarpēji saistītus aspektus: "Vārds atklāj Dievu un Vārds mūs ved pie cilvēka. Viņa ir centrā, viņa atklāj Dievu un ved mūs pie cilvēka".

Dieva atklāsmes vārds

Pirmkārt, Vārds atklāj Dievu. "Tā mums atklāj Dieva seju kā To, kas rūpējas par mūsu nabadzību un rūpējas par mūsu likteni.". Ne kā tirāns, kas ir noslēgts debesīs, ne kā auksts, vienaldzīgs un nesatraukts vērotājs, neitrāls un vienaldzīgs dievs. Viņš ir "Dievs ar mums", Vārds, kas kļuvis par miesu, kas iestājas mūsu pusē un ir iesaistīts un uzticīgs mūsu sāpēm, cilvēka "Mīlošais Gars".

Kā kvalificēts šī Vārda runasvīrs Baznīcā Francisks uzrunā savus klausītājus, katru no mums personīgi:

"Viņš ir tuvs, līdzjūtīgs un maigs Dievs.Viņš vēlas atbrīvot jūs no nastas, kas jūs nomāc, Viņš vēlas sasildīt jūsu ziemas aukstumu, Viņš vēlas apgaismot jūsu tumšās dienas, Viņš vēlas atbalstīt jūsu nedrošos soļus. Un Viņš to dara ar savu Vārdu, ar kuru Viņš runā uz jums, lai atgrieztos pie. lai iedegtu cerību jūsu baiļu pelnos, lai jūs atkal atrastu prieku. jūsu bēdu labirintos, lai ar cerību piepildītu jūsu vientulības rūgtumu. Viņš liek tev iet nevis labirintā, bet gan pa ceļu, lai katru dienu Viņu satiktu."

Tāpēc Francisks mums jautā, vai mēs nesam savā sirdī un nododam Baznīcā šo patieso Dieva "tēlu", ietērpti ticības uzticībā, žēlastībā un priekā. Vai arī, gluži pretēji, mēs viņu redzam un rādām stingrā veidā, apvītu ar bailēm, kā viltus elku, kas nepalīdz ne mums, ne kādam citam.

Dieva Vārda svētdiena - Pāvests Francisks - CARF Experts

"Dieva vārds nav miris burts, bet gars un dzīvība."

Vārds mūs ved pie citiem

Otrkārt, Vārds mūs ved pie cilvēka. Kad mēs saprotam, ka Dievs ir līdzjūtīgs un žēlsirdīgs, mēs pārvaram aukstas, ārējas reliģiozitātes kārdinājumu, kas neskar un nepārveido dzīvi. "Vārds mudina mūs iziet no sevis, lai dotos pretī saviem brāļiem un māsām ar vienīgo pazemīgo spēku, ko sniedz atbrīvojošā Dieva mīlestība."

To Jēzus darīja un teica sinagogā Nācaretē, kad atklāja, ka "Viņš ir sūtīts pretī nabagiem, kas ir mēs visi, un lai tos atbrīvotu". Viņš nenāca, lai sniegtu noteikumus, bet gan lai atbrīvotu mūs no važām, kas ieslodzījušas mūsu dvēseles.. "Šādā veidā Viņš mums atklāj, kas ir dievkalpojums, kas Dievam ir vismīļākais: rūpēties par savu tuvāko."

Tādēļ Dieva Vārds ir pretstatā stingrībai: "Stingrība mūs nemaina, tā mūs tikai slēpj, bet Dieva Vārds mūs maina." Iekļūst dvēselē kā zobens (sal. Ebr 4, 12): no vienas puses, tā mūs mierina, atklājot mums Dieva seju, no otras puses, tā mūs provocē un satricina, parādot mūsu pretrunas un nostādot mūs krīzes situācijā. "Tas neatstāj mūs mierā, ja par šo mieru maksā pasaule, ko plosa netaisnība un bads, un tie, kas cieš no sekām, vienmēr ir visvājākie (...) Vārds sagrauj tos mūsu attaisnojumus, kas vienmēr padara to, kas nedarbojas, atkarīgu no otra vai no citiem".

Pāvests nerunā par teorijām: "Cik daudz sāpju mēs izjūtam, redzot, ka mūsu brāļi un māsas mirst jūrā, jo viņiem nav ļauts izkāpt krastā".

Tālāk viņš iegrūž zobenu dvēselē: "Dieva Vārds aicina mūs nākt klajā, neslēpties aiz problēmu sarežģītības, aiz "nav ko darīt" vai "ko es varu darīt", vai "tā ir viņu vai viņa problēma". Tā mudina mūs rīkoties, apvienot Dieva pielūgsmi un rūpes par cilvēku".

Līdztekus neelastīgumam, kas Franciskam ir raksturīgs mūsdienu pelagiānismam, ikviens "eņģeļa" vai dezinkarnēts "garīgums", kas raksturīgs neognostiskajām kustībām, ir arī pretējs Dieva Vārdam. Pāvests to apraksta grafiski: "Garīgums, kas mūs "ievirza orbītā", nerūpējoties par mūsu brāļiem un māsām".

No otras puses: "Vārds, kas tapis miesa (sal. Jņ 1, 14), vēlas iemiesoties mūsos. Tā mūs nevis attālina no dzīves, bet gan iepazīstina mūs ar dzīvi, ar ikdienas situācijām, lai ieklausītos mūsu brāļu un māsu ciešanās, nabadzīgo saucienos, vardarbībā un netaisnībā, kas rāna sabiedrību un planētu, lai mēs nebūtu vienaldzīgi kristieši, bet gan strādājoši kristieši, radoši kristieši, pravietiski kristieši."

Dieva vārds nav miris burts, bet gan gars un dzīvība. Citējot Madlēnu Delbrēlu (franču mistiķi, kas strādāja Parīzes strādnieku rajonos, nomira 1964. gadā un pašlaik atrodas beatifikācijas procesā), Francisks saka, ka "Dieva Vārda klausīšanās nosacījumi ir mūsu "šodienas" apstākļi: mūsu ikdienas dzīves apstākļi un mūsu tuvākā vajadzības" (La alegría de creer, Santander 1997, 242-243).

Pāvests norāda, ka tas viss mūs aicina vispirms nostādīt Dieva Vārdu pastorālās aprūpes centrā, ieklausīties tajā un no turienes uzklausīt un ņemt vērā citu cilvēku vajadzības.

Ramiro Pellitero Iglesias kungs
Pastorālās teoloģijas profesors
Teoloģijas fakultāte
Navarras Universitāte

 

Publicēts izdevumā "Baznīca un jaunā evaņģelizācija".

VOKĀCIJA 
KAS ATSTĀS PĒDAS

Palīdzība sēt
priesteru pasaule
DONĒT TAGAD