Kad viņam bija pieci gadi, viņš televīzijā redzēja ļoti vājo Pāvests Jānis Pāvils II un, aizkustināts, viņš teica savai mātei: "Māmiņ, es gribu būt nākamais pāvests." Kopš tā brīža viņa galvā bija doma par priesterību.
Māte viņa maigos, bērnišķīgos vārdus uztvēra kā smieklīgu joku. Taču, kad viņš sāka domāt par priestera amatu, vecāki sāka uztraukties. Viņiem priestera amats nedeva naudu, nedz arī piepildīja viņu vēlmi būt vecvecākiem.
Noels atceras šo pāvesta attēlu televīzijā. Tā bija Jāņa Pāvila II harizma, kas iededza viņa aicinājuma liesmu un ļāva viņam sadzirdēt Kunga aicinājumu. "Dažus gadus vēlāk, būdams pusaudzis, es savā dzīvē nejutu neko svarīgu. Taču viss mainījās, kad iestājos seminārā: es sajutu mieru, kādu nekad agrāk nebiju jutis".
Tagad, kad vecāki redz viņu laimīgu, Noels ir pārliecināts, ka Kungs ir uzvarējis. "Kad viņi saprata, ka es kļūstu arvien stingrāks savā lēmumā, viņi pamazām to pieņēma. Pateicoties neatlaidībai lūgšanā un semināra piedāvātajām programmām, viņi to pilnībā akceptē un priecājas par manu aicinājumu uz priesterību, kā arī cenšas par mani lūgties un iedrošināt ik uz soļa," stāsta Noels.
Taču viņa brālis Deksters ir tas, kurš ir piepildījis vecāku sapni par vecvecāku statusu, jo viņš ir precējies, viņam ir divi bērni un viņš, tāpat kā tēvs, ir grāmatvedis.
Šis jaunais seminārists apliecina, ka, lai gan pusaudža gados savā dzīvē izjutis zināmu tukšumu, viņš nekad nav piedzīvojis ticības krīzi: "Paldies Dievam, ka pusaudža gados neesmu piedzīvojis nekādas sacelšanās, taču zinu, ka daudzi, daudzi cilvēki ir pametuši ticību un atgriezušies Baznīcā. Man ir vēsts ģimenēm, kuras pārdzīvo ciešanas, redzot, kā viņu bērni novēršas no Dieva: lūdzieties par viņiem.
Noels mums atgādina, ka ticība ir žēlastība, ko esam saņēmuši no Dieva, un ka tā nāk tikai no Viņa, bet ar mūsu neatlaidību, lūdzot par mūsu pazudušajiem brāļiem un māsām, "Svētais Gars viņiem palīdzēs. Tāpēc mēs nedrīkstam zaudēt paļāvību uz mūsu Dievu.
Filipīnas Filipīnas vienmēr ir bijušas katolicisma centrs Āzijā, taču tagad arī tās cieš no sekulārisma un vienaldzības krīzes.
"Katoļticība Filipīnās, iespējams, ir viena no lielākajām, taču tai ir arī savas vājās puses.. Arvien pieaug nepieciešamība pēc labas katehēzes un formācijas, lai uzturētu un nostiprinātu Evaņģēliju, ko esam saņēmuši vēstures gaitā," saka Noels.
Viena no viņa diecēzes bažām ir, kā efektīvi uzrunāt atsevišķus cilvēkus un konkrētas grupas un apmierināt viņu garīgās vajadzības.
"Mums ir mazliet grūti, ka mazāk nekā 200 priesteru palīdz vairāk nekā miljonam katoļu. Man ir liela pieredze manā diecēzē, un es varu viņiem sniegt pienācīgu formāciju," stāsta jaunais seminārists ar ilūziju kļūt par labu priesteri.
Tāpēc, evaņģelizēt 21. gadsimtā, uzskata, ka galvenās iezīmes jaunais priesteris šajā laikā ir piesardzību, efektivitāti savā kalpošanā un palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajiem savā draudzē.
"Priesteriem ir jābūt īstiem vīriešiem, kas ir labi emocionāli un intelektuāli attīstīti un spējīgi stāties pretī dzīvei kā svēti priesteri. Priesteriem jābūt vīriešiem ar Kristum līdzīgu sirdi," viņš saka.
Noels studē 3. kursā teoloģiju Navarras Baznīcas fakultātēs un ir seminārists, kurš dzīvo un mācās Navaronē. Bidasoa starptautiskais seminārs. Uzskata, ka studēt Navarras Universitātē ir sapnis.
Visu šo iemeslu dēļ tā ir ļoti pateicīga labdariem par to, ka CARF fonds saņemto palīdzību un misiju labi apmācīt priesterus, lai tie varētu kalpot savās diecēzēs. "Lai Dievs jūs svētī. Liels paldies jums visiem, mēs nekad nepārstāsim par jums lūgties."
Marta SantínŽurnālists, kas specializējas reliģiskās informācijas jomā.
