Pašlaik viņš ir students Pontifikālā Svētā Krusta universitāte (Roma), kur viņa studē institucionālās sociālās komunikācijas specialitātē. Viņa ir pirmā reliģiskā locekle no savas kongregācijas, kas uzsākusi šīs studijas savas valsts evaņģelizācijas nolūkā. Šī misionāre stāsta par savu aicinājumu un to, kā kristieši Indijā dzīvo kā minoritāte.
Dzimis 1989. gada 20. maijā Indijā, Torpā, Džharkhandas štatā, katoļu ģimenē. Viņš uzauga kristīgā vidē un kopā ar brāļiem un māsām mācījās katoļu skolā kopā ar citu reliģiju skolēniem. Ģimenes, kristiešu izglītību ieguvušā vidē viņš uzauga kopā ar vecākiem. Drīz vien viņš nolēma pievienoties Svētās Annas meitu kongregācija (DSA)Indijā dibināta iestāde.
"Šī draudze man ir ļoti pazīstama, jo esmu mācījies viņu skolā. Pēc vidusskolas, kad man bija 17 gadi, es sajutu īpašu aicinājumu uzsākt reliģisko dzīvi. Patiesībā es to vēlējos jau bērnībā, bet, redzot māsas, mani iedvesmoja vēlme būt tādai kā viņas. Laiku pa laikam, ejot uz Misi draudzē, es vēroju mūķeņu dzīvi un kalpošanu. Tieši tur dzima mana aicinājuma sēkla," stāsta Alise.
2006. gadā viņš saņēma formāciju, lai iestātos savā kongregācijā, trīsarpus gadus. Pēc tam 2009. gadā viņa deva pirmos solījumus. Pēc astoņus gadus ilgas reliģiskās dzīves pieredzes viņa apguva visas darbības un apustulātus, 2017. gadā veltot sevi Kungam ar mūžīgajiem solījumiem.
"Manu kongregāciju Ranči 1897. gada 26. jūlijā izveidoja arhibīskaps Pauls Gētals, reaģējot uz mūsdienu vietējās Baznīcas situāciju un vajadzībām. Tā ir Indijas kongregācija, kas atzīta ar pāvesta tiesībām. Mūsu harizma ir Labāka kalpošana ar Jēzus mīlestībuMēs esam īpaši aicinātas sludināt Labo vēsti lēnprātīgajiem, dziedināt slimos, kalpot nabagiem un apspiestajiem, strādāt bērnu un sieviešu izglītošanā un īpaši rūpēties, lai palīdzētu citiem mūžīgajā ceļā uz debesīm," uzsver māsa Alise.
Lai sasniegtu šo mērķi, "Dievs mūs ir apveltījis ar īpašām dāvanām. Mēs darbojamies četros apustulātos: evaņģelizācijā, izglītībā, aprūpē un sociālajā darbā. Esam pārstāvēti Itālijā, Vācijā un Indijā. Mūsu galvenā mītne atrodas Ranči, Džharkhandas štatā, Indijā. Šis štats, kas atrodas Indijas austrumos, ir pazīstams ar savām unikālajām cilšu kopienām, kurām katrai ir sava kultūra, tradīcijas un dzīvesveids. Konkrēti šajā štatā dzīvo vairākas nozīmīgas ciltis, tostarp Santhal, Munda, Oraon, Kharia un Ho, kas katra dod savu ieguldījumu bagātīgajā vietējā mantojuma gobelēnā," stāsta Alise.
Džharkhandas cilšu kultūrā dziļi sakņojas saikne ar dabu, un tas ir redzams viņu tradicionālajās praksēs, kas ir neatņemama Indijas kultūras izpausmju sastāvdaļa. Dažāda veida svētkiem ir būtiska nozīme cilšu dzīvē, jo tie ir kopienas pulcēšanās un reliģisko rituālu svinēšanas gadījumi.
Māsa Alise Topno apskata šo stāstu: "1885. gadā Rančī kā dedzīgs misionārs piestāja t. Konstants Līvens, S.J., lielais Čotanagpūras apustulis. Šī beļģu jezuīta ierašanās iezīmē sākumu lielajai Baznīcas ekspansijai Čotanagpūras plato cilšu vidū. Indijā un arī Džharkhandā kristieši ir minoritāte. Viņi dzīvo kopā un dalās savā kopīgajā dzīvē ar citiem; šī vienotība daudzveidībā ir labi piekopta."
Džharkhandas cilšu kopienu dzīvesveids ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un tradicionālajiem amatiem. Ciltsiedzīvotāji nodarbojas ar mainīgo lauksaimniecību, mainot lauksaimniecības zemes gabalus, lai saglabātu augsnes auglību. Tradicionālo lauksaimniecības metožu izmantošana un paļaušanās uz vietējiem resursiem uzsver viņu ilgtspējīgu pieeju dzīvei.
Līdztekus lauksaimniecībai nozīmīga cilšu ekonomikas daļa ir arī amatniecība. Šīs mākslas izpausmes kalpo ne tikai kā iztikas līdzeklis, bet arī nodod kultūras identitāti no paaudzes paaudzē. Džharkhandas cilšu kopienām ir cieša sociālā struktūra ar spēcīgām saitēm kopienas iekšienē. Ciema padome, kas pazīstama kā "Panchayat"ir būtiska loma strīdu risināšanā un kopienas lēmumu pieņemšanā.
Cilšu kopienām ir kolektīva atbildība citai pret citu, kas veicina vienotības un savstarpēja atbalsta sajūtu. Turklāt Džharkhandā ir vairāk nekā 40 % no Indijas derīgo izrakteņu resursiem, bet 39,1 % tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 19,6 % bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, cieš no nepietiekama uztura. Džharkhandā pārsvarā ir lauku apvidi, un aptuveni 24 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās.
"Mēs saskaramies ar tādiem izaicinājumiem kā iedzīvotāju pārvietošanās industrializācijas un mežu izciršanas dēļ, nabadzība, migrācija uz lielajām pilsētām un nepieciešamība atrast jaunus veidus, kā izdzīvot.un tā tālāk. Tiek pieliktas pūles, lai līdzsvarotu attīstību ar pamatiedzīvotāju kultūru saglabāšanu, nodrošinot, ka tiek saglabātas mūsu cilšu unikālās tradīcijas un dzīvesveids," saka Alise.
Tās bagātais kultūras mantojums, spilgtie festivāli, ilgtspējīgs dzīvesveids un mākslinieciskās izpausmes būtiski papildina Indijas kultūras ainavas daudzveidīgo mozaīku. Centieni saglabāt un svinēt šīs tradīcijas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu mūsu cilšu kopienu unikālo identitāti.
Viņa draudze darbojas cilšu kopienu vidū un ir izjutusi nepieciešamību īstenot savu vīziju un evaņģelizācijas darbu jauno mediju laikmetā.
Tieši tādēļ viņa Romā studē institucionālo komunikāciju, jo kongregācija nolēma attīstīt evaņģelizācijas apustulātu, redzot sabiedrības un Baznīcas vajadzības Indijā. Tā ir pirmā reize, kad tiek īstenota šāda iniciatīva, lai augtu šajā jomā, un viņa ir pirmā, kas apgūst šīs studijas.
Viņa ir pārliecināta, ka Romā iegūtā apmācība palīdzēs viņai ļoti labi un efektīvi strādāt gan institūtā, gan ārpus tā, īpaši vietējās Baznīcas labā, evaņģelizācijas jomā starp cilšu iedzīvotājiem un īpaši ar jauniešiem.
Alise ar smaidu secina: "Es no sirds pateicos labdariem par palīdzību: viņi vienmēr ir manās lūgšanās."
Gerardo Ferrara
Absolvējis vēstures un politikas zinātnes, specializējies Tuvajos Austrumos.
Atbildīgs par studentiem Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē Romā.
