24. novembrī notikušajā pasākumā Omnes forums no Madrides Villanueva Universidad de Villanueva universitātes, Žaks Filipsvadošais franču katoļu rakstnieks dalījās dziļos pārdomās par garīgumu mūsdienu pasaulē. Vairāk nekā divi simti cilvēku tika iedziļināti pamatjautājumā: vai mums ir vajadzīgs Dievs? Sanāksmi sponsorēja CARF fonds un Banco Sabadell.
Papildus viņa iedvesmojošajām lekcijām, Žaks Filips ir atzīts par savu literāro darbu par garīgo dzīvi. Ietekmīgi tituli, piemēram. Iekšējā brīvība, Laiks Dievam y Priestera garīgā tēvībaFilips piedāvā praktiskas un dziļas atziņas par ticību un iekšējo dzīvi, vadot neskaitāmus cilvēkus tuvākās attiecībās ar Dievu.
Žaka Filipa pārdomas par Dieva neesamību ir aizkustinošas. "Atgriezties no Dieva nozīmē arī novērsties no patiesības avota," viņš skaidro, piedāvājot skaidru skatījumu uz to, kā šī prombūtne mūs ļoti ietekmē. Tāpēc viņš aicina mūs aizdomāties par to, cik svarīgi ir uzturēt dzīvu saikni ar Dievu pat šķietamas tumsas brīžos.
Uzsverot nepieciešamību pastāvīgi meklēt Dieva klātbūtni un paļauties uz Viņa mīlestību un žēlastību, lai rastu cerību savā dzīvē.
Sabiedrībā, ko raksturo sekularizācija un jaunu garīguma izpausmju rašanās, Žaks Filips atzīst individuālisma un vientulības fenomenu, kas raksturīgs mūsdienu pasaulei. Tā norāda, ka katrs indivīds tiecas konstruēt savu ticību un attālināties no idejas par kopīgu ticību, kas saista kopienu kā vienotu ģimeni.
Tāpēc Filips iestājas par atvērtību reliģiskai kopienai un kopīgiem Dieva meklējumiem kā garīgās piepildījuma un cilvēciskās saiknes avotu.
Žaks Filips aizstāv Dieva un Viņa žēlastības nepieciešamību pasaulē, ko arvien vairāk raksturo individuālisms un ateisms. Viņš norāda uz ateisma meliem un, izmantojot līdzību par blēdīgo dēlu, ilustrē to, ka, noraidot Dievu, tiek izslēgta iespēja atrast žēlastību un piedošanu. Filips apraksta, kā Dieva neesamība atstāj cilvēku vienu pašu ar savu kļūdu nastu, bez iespējas saņemt piedošanu, ko var sniegt tikai Dievs.
Šajā kontekstā viņš uzsver, cik svarīgi ir atgriezties pie Dieva un atrast žēlastību un žēlsirdību, ko tikai Viņš var piedāvāt, uzsverot, cik svarīgi ir atgriezties pie Evaņģēlija un no jauna atklāt dievišķo tēvišķību kā pretlīdzekli cilvēciskai lepnībai un jēgas zaudēšanai.
Filips pievēršas sarežģītajai cilvēka brīvības īstenošanai, ja nav Dieva kā Tēva klātbūtnes un mīlestības. Norādot, ka bez šīs dievišķās vadības mēs varam nonākt divās galējībās: pilnīgā bezatbildībā, kad viss ir atļauts un netiek uzņemta nekāda atbildība par rīcību, vai arī pārlieku lielā atbildībā, nesot dzīves un lēmumu smagumu vientuļi un nomācoši. Uzsverot mūsdienu sabiedrības tendenci uz šīm galējībām, kur milzīga brīvība sadzīvo ar garīgas vadības un objektīvas patiesības trūkumu.
Tas uzsver, cik svarīga ir Dieva kā Tēva loma, nevis ierobežot brīvību, bet gan palīdzēt mums izprast un īstenot brīvību tā, lai tā nāktu par labu mums un citiem. Dievs mums piedāvā gaismu nedrošības un vientulības vidū, kas raksturīga mūsdienu pasaulei.
Nākamais, Žaks Filips mudina mūs aizdomāties par to, cik svarīga ir cerība uz Valstību. kā pārveidojoša perspektīva ikdienas dzīvē. Tajā uzsvērts, ka dzīve bez pārliecības par mūžīgo dzīvi var padarīt eksistenci šauru un smagu, ar sajūtu, ka katra neizmantotā iespēja ir neatgriezeniska.
Filips uzsver, ka Valstības cerība piedāvā bezgalīgu iespēju un brīvības horizontu pat dzīves pienākumu un izaicinājumu vidū. Viņš izmanto labā laupītāja piemēru Jēzus krustā sišanas brīdī, lai ilustrētu, kā pat visneveiksmīgāko dzīvi var pārvērst par sasniegumu ar Valstības cerību un Dieva žēlastību. Jo jebkurā brīdī Dievs var nest glābšanu un atjaunošanu tiem, kas uzticas Viņa žēlastībai.
Piedošanas nozīme pasaulē bez Dieva
Žaks Filips parāda, kā dzīve pasaulē bez Dieva un žēlsirdības var novest pie plaši izplatītām ciešanām un skarbuma cilvēku attiecībās. Tā uzsver, kā ticības trūkums kavē piedošanu, jo saņemtais ļaunums tiek uztverts kā neatgriezenisks.
Viņš runā par to, ka ticība Dieva žēlsirdībai ir būtiska, lai piedošana būtu iespējama, jo tā sniedz cerību uz dziedināšanu un glābšanu gan par nodarīto, gan ciesto ļaunumu. Viņš brīdina mūs par risku nocietināties pret citiem, ja mēs izslēdzam Dievu no šīs situācijas, kas var novest pie dusmām un iekšējā miera trūkuma.
Veiksmīgu dzīvi nenozīmē materiālās vērtības, bet gan Dieva žēlastības un mīlestības slavināšana, kas vienmēr ir iespējama ar ticību Viņa pārveidojošajam spēkam.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu pasaulē ir grūtības pieņemt sevi. Filips uzsver, ka Dieva mīlošais skatiens uz mums ir būtisks, lai mēs varētu pieņemt paši sevi. Apzinoties savu trauslumu un pieņemot Viņa mīlestību, mēs atrodam brīvību mīlēt sevi un citus.
Žaks Filips mums atgādina, ka mūsdienu pasaules iekšējo cīņu vidū Dieva klātbūtne un Viņa žēlsirdīgā mīlestība ir mūsu lielākais mierinājums un cerība. Kad mēs pieņemam Dievu savā sirdī, mēs atrodam pārliecību un prieku, ko sniedz Viņa mūžīgā mīlestība.
Ar šiem vārdiem Žaks Filips dod mums cerības gaismu neskaidrības brīžos, atgādinot, ka pat vissmagākajos brīžos Dievs ir klātesošs un Viņa mīlestība un bezgalīgā žēlsirdība nekad mūs nepamet.
