Svētā Rožukroņa gaišie noslēpumi

Šie Gaismas noslēpumi tika pievienoti Svētajam Rožukronim pēc pāvesta Jāņa Pāvila II iniciatīvas 2002. gadā. Ceturtdienās tiek lūgti Gaismas noslēpumi, un tie ir trešā daļa no četriem pieciem noslēpumiem, kas veido Rožukroņa lūgšanu. Tās tiek lūgts arī par Priecīgas mistērijas kas stāsta par Jēzus iemiesošanos un bērnību, Sāpīgie noslēpumi par mūsu Kunga ciešanām un Slavenie noslēpumi par notikumiem pēc augšāmcelšanās.

Svētais Jānis Pāvils II meditēja par Gaismas noslēpumiem un paskaidroja, ka "lai atspīd Dieva dievišķās dabas spožums Jēzū Kristū" "laiks, kad Jēzus ar vārdu un darbu spēku pilnībā atklāj debesu Tēva "seju", atklājot savu mīlestības, taisnīguma un miera valstību".

2003. gadā pāvests arī skaidro. Marijas klātbūtne šajos noslēpumos, kas šajā gadījumā parasti ir otrajā plānā, izņemot kāzas Kānā

Pirmajā no Gaismas noslēpumiem mēs apceram Kunga Kristību Jordānā.

• Jēzus tiek kristīts (Mt.ev.3, 13-17) Tanī laikā Jēzus no Galilejas devās pie Jordānas upes, kur bija Jānis, lai Jānis Viņu kristītu. Sākumā Jānis pretojās, sacīdams viņam:
  -Man būtu jātiek kristītam pie jums, un jūs nākt pie manis?
  Jēzus viņam atbildēja:
  -Lai tā paliek pagaidām, jo ir lietderīgi, lai mēs darītu visu, kas ir pareizi Dieva priekšā.s
  Tad Jānis piekrita. Pēc kristīšanas Jēzus izkāpa no ūdens. Tad debesis atvērās, un Jēzus redzēja Dieva Garu, kas kā balodis nolaidās pār Viņu. Un no debesīm atskanēja balss: "Šis ir mans mīļais Dēls, ko Es esmu izredzējis."

Kristība un Svētā Gara klātbūtne

Šajā evaņģēlijā mēs mācāmies, ka, savienojoties ar Jēzu, mēs savienojamies ar Tēvu caur Svēto Garu, kas ir neizskaidrojams ticības noslēpums. Jānis Kristītājs mums atstāj liecību par to, kā viņš redzēja Dieva Garu balodīša veidā, kas nolaidās uz Jēzus, un dzirdēja apmierinātā Tēva balsi.

"Kristības sakramentā Dievs, mūsu Tēvs, ir pārņēmis mūsu dzīvi, Viņš ir uzlicis neizdzēšamu zīmogu uz jūsu dvēseles. Ar Kristību Viņš mūs ir iekļāvis Kristū un sūtījis mums Svēto Garu. Dieva spēks un vara apgaismo zemes virsmu. Vai tu nedeg vēlmē, lai visi viņu mīl?" Hosemarija Escrivá de Balaguer

Jēzus parāda mums savu pazemību, jo, lai gan Viņš ir Dieva Dēls, Viņš tiek kristīts daudzu cilvēku klātbūtnē. Tas ļauj mums saprast, cik svarīgs ir Kristības sakraments. Kristības mūsu dzīvē.

"Ja vēlaties, lai jūsu bērni kļūtu par īstiem kristiešiem, palīdziet viņiem augt "iegremdētiem" Svētajā Garā, tas ir, Dieva mīlestības siltumā, Viņa Vārda gaismā. Tāpēc, neaizmirstiet bieži un katru dienu piesaukt Svēto Garu."

"Ir ļoti svarīgi lūgt Svēto Garu, jo tas mums māca, kā vest ģimeni, bērnus uz priekšu, lai šie bērni varētu augt Svētās Trīsvienības gaisotnē.. Tieši Gars ir tas, kas tos nes uz priekšu. Tāpēc neaizmirstiet bieži un katru dienu piesaukt Svēto Garu..

"Kad jūs sakāt šo lūgšanu, jūs jūtat Jaunavas Marijas mātišķo klātbūtni. Viņa māca mums piesaukt Svēto Garu.un dzīvot saskaņā ar Garu, kā Jēzus." Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.

Otrajā no Gaismas noslēpumiem mēs pārdomājam pirmo Jēzus brīnumu kāzu mielastā Kānā.

• Kāzas Galilejas Kānā (Jņ.ev.2,1-12) Trešajā dienā notika kāzas Kānā, Galilejas ciematā. Jēzus māte tur bija ieradies arī Jēzus un Viņa mācekļi, un arī Viņš un Viņa mācekļi bija uzaicināti uz kāzām. 3 Bet vīns beidzās, un Jēzus māte sacīja Viņam: "Viņiem vairs nav vīna.
  Jēzus viņai atbildēja: "Sieva, kāpēc tu man to saki? Mana stunda vēl nav pienākusi.
  Viņa sacīja tiem, kas kalpoja: "Dariet visu, ko viņš jums saka.
  Tur atradās sešas akmeņu burkas ūdenim, ko jūdi izmantoja attīrīšanas ceremonijās. Katrā burkā bija no piecdesmit līdz septiņdesmit litriem.
  Tad Jēzus sacīja kalpiem: Piepildiet šīs burkas ar ūdeni.
  Viņi piepildīja tās līdz malām, un viņš viņiem sacīja: "Tagad paņemiet un aiznesiet to partijas vadītājam. Tā viņi arī darīja, un mielasta sargs nogaršoja ūdeni, kas bija pārvērties vīnā, nezinādams, no kurienes tas bija nācis. To zināja tikai kalpi, kas bija ievilkuši ūdeni. Tad pārvaldnieks aicināja līgavaini un sacīja viņam: "Vispirms visi pasniedz labāko vīnu, un, kad viesi ir pietiekami daudz izdzēruši, pasniedz parasto vīnu. Bet jūs līdz šim esat saglabājuši labāko.
  Šī bija pirmā brīnumainā zīme, ko Jēzus izdarīja Galilejas Kānā. Ar to Viņš parādīja savu godību, un mācekļi Viņam ticēja. 

Marija ir Māte, Viņa ir detaļās un aizlūdz par mums.

Lūkas evaņģēlijs stāsta, ka Marija bija Jēzus pusē. Viņa uzrauga citu vajadzības un rūpējas par visu savu bērnu labklājību. Vissvētākā Jaunava Marija ir kopā ar Viņu, lai pateiktu Viņam, ka viņiem nav vīna, nav veselības, nav darba, nav dzīves, nav cerības, nav ticības..., tur ir mūsu Māte, kas cenšas sadarboties Jēzus lietās, un ar saviem pazemīgajiem vārdiem viņa mūs vienkārši lūdz. "Dari visu, ko Viņš tev saka.", Viņš mums saka, lai mēs uzticamies, nezaudējam cerību, nododamies Viņam un klausāmies Viņā!

"Sievietēm un uzmanīgām saimniecēm pienākas pamanīt neuzmanību, būt uzmanīgām pret sīkumiem, kas padara cilvēka dzīvi patīkamu, un tā rīkojās Marija. Ja mūsu ticība ir vāja, vērsīsimies pie Vissvētākās Jaunavas Marijas. Mūsu Māte vienmēr aizlūdz sava Dēla priekšā, lai Viņš mūs uzmeklētu un parādītu Sevi mums, lai mēs varētu atzīt: Tu esi Dieva Dēls.." Hosemarija Escrivá de Balaguer

"Marija ir vienkārši māte, viņa jau ir atstājusi problēmu Dieva rokās! Viņas rūpes par citu cilvēku vajadzībām paātrina Jēzus "stundu". Un Marija ir daļa no šīs stundas - no silītes līdz krustam. (...) Labākais vīns vēl tikai gaidāms. Un čuksti to izmisušajiem vai nemīlošajiem. Esiet pacietīgi, esiet cerīgi, Dariet kā Marija, lūdzieties, rīkojieties, atveriet savu sirdi, jo nāks labākais vīns.  Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.

Trešajā no Gaismas noslēpumiem mēs apceram Dieva Valstības pasludināšanu.

• Jēzus atklāj, kas Viņš ir, un aicina četrus zvejniekus (Mk 1, 14-18). Pēc tam, kad Jānis tika ieslodzīts cietumā, Jēzus devās uz Galileju, lai pasludinātu labas ziņas no Dieva. Viņš sacīja: "Laiks ir pienācis, un Dieva valstība ir tuvu. Atgriezieties pie Dieva un ticībā pieņemiet Viņa labo vēsti."
  Jēzus staigāja gar Galilejas ezera krastu, kad ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju. Viņi bija zvejnieki, kas meta tīklus ūdenī. Jēzus tiem sacīja: "Sekojiet man, un es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.
  Tūlīt viņi atstāja tīklus un devās viņam līdzi.

Jēzus aicina mūs atgriezties un pievienoties Dieva misijai.

Jēzus šajā evaņģēlijā aicina mūs uz konversija. Atgriezties nozīmē likt Dievu savas dzīves centrā un mīlēt Viņu ar sirsnību. Lai atgrieztos, ir nepieciešams visu savu būtību, miesu un dvēseli, atstāt Dieva rokās. Un ziedot sevi un kalpot citiem, būt Kunga misionāram.

"Cik dabiski Jēzus nokļūst katra no mums laivā! Kad tu tuvojies Kungam, domā, ka Viņš vienmēr ir ļoti tuvu tev, tevī, tavā sirdī.: "regnum meum intra vos est" (Lk 17, 21).. Jūs to atradīsiet savā sirdī. Kristum vispirms ir jāvalda mūsu dvēselē. Lai Viņš valdītu manī, man ir vajadzīga Viņa bagātīgā žēlastība (...)". Hosemarija Escrivá de Balaguer

"Jēzus nav izolēts misionārs, Viņš nevēlas veikt savu misiju vienatnē, bet iesaista savus mācekļus.(...) Tas ir ļoti skaisti! Jēzus nevēlas darboties vienatnē, Viņš nāca, lai nestu pasaulē Dieva mīlestību, un Viņš vēlas to izplatīt sadraudzības stilā, brālības stilā (...) Mērķis ir pasludināt Dieva Valstību, un tas ir steidzami! Tas ir aktuāli arī šodien. Nav laika, ko tērēt tukšām runām (...) Cik daudz misionāru to dara! Viņi sēj dzīvību, veselību, mierinājumu pasaules nomalēs. Cik tas ir skaisti! Dzīvot ne sev, ne sev, bet dzīvot, lai dotos un darītu labu. Šodien laukumā ir tik daudz jauniešu: padomājiet par to, pajautājiet sev: (...)  Vai tu esi drosmīgs, vai tev ir drosme ieklausīties Jēzus balsī? Ir skaisti būt misionāriem! Ak, jums labi klājas! Man šeit patīk! (...) Ikvienam vajadzētu būt misionāram, ikviens var dzirdēt Jēzus aicinājumu un doties uz priekšu un pasludināt Valstību."  Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.

Ceturtajā no Gaismas noslēpumiem mēs apceram Kunga pārvēršanos.

• Jēzus atklāj savu seju (Mt.ev.17, 1-9)  Pēc sešām dienām Jēzus paņēma Pēteri, brāļus Jēkabu un Jāni un aizveda tos augstu kalnā. Tur, viņu klātbūtnē, Jēzus izskats mainījās. Viņa seja mirdzēja kā saule, un viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Tad viņi ieraudzīja Mozu un Eliju, kas runāja ar viņu.
  Pēteris sacīja Jēzum: Kungs, tas ir labi, ka mēs esam šeit! Ja tu gribi, es uztaisīšu trīs būdiņas: vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.
  Kamēr Pēteris runāja, tos apņēma gaišs mākonis. Un no mākoņa atskanēja balss, kas sacīja: "Šis ir mans mīļais Dēls, ko Es esmu izredzējis. Klausieties viņu."
  To dzirdēdami, mācekļi bailēs noliecās līdz zemei.
  Jēzus nāca pie viņiem, pieskārās tiem un sacīja: Celieties, nebaidieties.
  Tad viņi pacēla acis un neredzēja nevienu citu kā vien Jēzu.
  Kad viņi gāja lejā no kalna, Jēzus viņiem pavēlēja: Nevienam šo redzējumu nestāstiet, līdz Cilvēka Dēls būs augšāmcēlies no mirušajiem.

Jēzus aicina mūs lūgties un mīlēt vienam otru.

Šajā evaņģēlijā Jēzus mums māca, ka ir daudz labāka vieta nekā šī, kurā mēs dzīvojam.kur ciešanas mūs bieži mulsina. Grūtības un cilvēciskais troksnis novērš mūsu uzmanību no mūsu patiesās kristīgās misijas. Materiālās vajadzības iztukšo mūsu garu un nocietina mūsu sirdi.

"Vultum tuum, Domine, requiram" (Ps 26, 8)., Es meklēšu Tavu vaigu, Kungs. Es ar nepacietību gaidu, kad aizveru acis un domāju, ka pienāks laiks, kad, kad Dievs to vēlēsies, es varēsim tevi redzēt.nevis kā spogulī un zem tumšiem tēliem, bet gan aci pret aci... (I Kor. 13, 12). Jā, mana sirds slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva: Kad es nāksim un redzēsim Dieva vaigu? (Ps 41,3) Hosemarija Escrivá de Balaguer

"No šī Es vēlētos norādīt uz diviem nozīmīgiem elementiem, kurus es apkopoju divos vārdos: pacelšanās un nolaišanās.. Mums ir nepieciešams aiziet klusuma telpā (iet kalnā), lai atkal atrastu sevi un labāk uztvertu Tā Kunga balsi. Bet mēs nedrīkstam tur palikt! Tikšanās ar Dievu lūgšana Tā mudina mūs vēlreiz nokāpt no kalna un atgriezties līdzenumā, kur sastopam daudzus brāļus un māsas, kurus nomāc grūtības, netaisnība, materiālā un garīgā nabadzība. Šiem mūsu brāļiem un māsām, kas nonākuši grūtībās, mēs esam aicināti piedāvāt viņiem augļus, ko esam guvuši no savas pieredzes ar Dievu, daloties ar viņiem žēlastības dārgumos, ko esam saņēmuši.."

"Šī misija attiecas uz visu Baznīcu un tā galvenokārt ir mācītāju (bīskapu un priesteru) atbildība, kuri ir aicināti iegremdēties Dieva tautas vajadzību vidū, ar mīlestību un maigumu tuvojoties īpaši vājākajiem un mazākajiem, pēdējiem. Taču, lai šo pastorālo darbu veiktu ar prieku un pieejamību, bīskapiem un priesteriem ir nepieciešamas visas kristiešu kopienas lūgšanas.".  Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.

Piektajā no gaišajiem noslēpumiem mēs apceram Euharistijas iestādīšanu.

• Kunga mielasts (Lk.ev.22, 14-20) Kad pienāca stunda, Jēzus un apustuļi apsēdās pie galda.
  Viņš tiem sacīja: "Cik ļoti es ilgojos svinēt šo Lieldienu mielastu kopā ar jums, pirms es nomiru! Jo es jums saku: es to vairs nesvinēšu, kamēr tas nepiepildīsies Dieva valstībā.
  Tad Viņš ņēma rokās biķeri un, pateicies Dievam, sacīja: "Ņemiet un sadaliet to savā starpā, jo es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnogulāju augļiem, līdz nāks Dieva valstība.
  Tad Viņš ņēma maizi rokās, un, pateicies Dievam, lauza to un deva viņiem, sacīdams: "Šī ir mana miesa, kas par jums nodota nāvei. Dariet to manis piemiņai.
  To pašu Viņš darīja arī ar biķeri pēc vakariņām, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība, kas apstiprināta ar manām asinīm, kuras izlietas jūsu labā.

Jēzus paliek ar mums

Mēs varam iedomāties mācekļus ap Jēzu, kas klausās Viņa vārdos. Viņi bija saņēmuši žēlastību, kas nāk tikai no Dieva un ko saņem tikai tie, kam ir pazemīgas sirdis. "kas tic, pat neredzējuši". 

"Nakts pār pasauli bija iestājusies, jo vecajiem rituāliem, senajām Dieva bezgalīgās žēlsirdības pret cilvēci zīmēm bija pilnībā jāīstenojas, paverot ceļu patiesai rītausmai - jaunajām Lieldienām. Nakts laikā tika iedibināta Euharistija, iepriekš sagatavojot Augšāmcelšanās rītu.

Jēzus palika Euharistijā mīlestības dēļ..., jūsu dēļ. Viņš palika, zinot, kā cilvēki Viņu uzņems... un kā jūs Viņu uzņemsiet." Hosemarija Escrivá de Balaguer

"Kristus ir izlējis savas asinis kā cenu un kā svētu vannu, kas mūs mazgā, lai mēs tiktu šķīstīti no visiem grēkiem: lai mēs neizšķīstam, skatoties uz to, piesātināti no tās avota, lai mēs tiktu pasargāti no sabrukuma riska. Un tad mēs piedzīvosim pārvērtību žēlastību: Mēs vienmēr paliksim nabagi grēcinieki, bet Kristus asinis atbrīvos mūs no grēkiem un atjaunos mūsu cieņu. Tas atbrīvos mūs no korupcijas. Bez mūsu pašu nopelniem, sirsnīgā pazemībā, mēs spēsim nest mūsu Kunga un Glābēja mīlestību saviem brāļiem un māsām. Mēs būsim Viņa acis, kas meklē Zaheju un Magdalēnu; mēs būsim Viņa roka, kas palīdz tiem, kam tas ir nepieciešams; mēs būsim Viņa acis, kas meklē Zaheju un Magdalēnu; mēs būsim Viņa roka, kas palīdz tiem, kam tas ir nepieciešams. pacienti miesas un gara; mēs būsim Viņa sirds, kas mīl tos, kam nepieciešama samierināšana, žēlsirdība un sapratne.

Šādā veidā Euharistija aktualizē derību, kas mūs svētī, šķīstī un apvieno apbrīnojamā vienotībā ar Dievu. Šādā veidā mēs uzzinām, ka Euharistija nav balva labajiem, bet gan spēks vājajiem, grēciniekiem, tā ir piedošana, viaticum, kas palīdz mums iet, ceļot."  Meditācijas par Svētā Rožukroņa noslēpumiem, pāvests Francisks.

Svētā Rožukroņa gaišie noslēpumi

Tās izgaismo ceļu, kas sākas ar brīdi, kad esam kristīti, un ved mūs saprast Jēzus vājumu Viņa Mātes mīlestības priekšā, parādot mums Marijas kā mūsu aizstāves aizlūgšanas spēku.

Tālāk viņš aicina mūs sirsnīgi atgriezties un ticēt Evaņģēlijam, lai nestu to tieši tur, kur priesteri nevar sasniegt. Bet Jēzus lūdz, lai mums būtu pazemīga sirds, lai mūsu gars pārvērtās Viņa garā, un aicina mūs atdarināt Viņu lūgšanā.

Tad apustuļi parāda mums Jēzu Viņa dievišķajā godībā, apraksta vietu, kas ir skaistāka par šo pasauli, un mudina mūs saprast, ka ciešanas ir mūsu pestīšanas cerība. Un šajā pēdējā noslēpumā Jēzus mums atklāj, ka Viņš paliek ar mums Euharistijas maizē, un lūdz, lai mēs "no tās ēdam un dzeram, jo tā ir mana Miesa". Jēzus skaidri saka: "Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzmodināšu pēdējā dienā."

Šajā evaņģēlijā Jēzus arī iedibina priesterības kārtu, jo Viņš lūdz apustuļus: "To dariet manis piemiņai", lai atkārtotu to, ko Viņš darīja pēdējā vakarēdiena laikā. Jēzus apustuļi šo pavēli nav nepildījuši, jo viņu pēcteči ir atstājuši visu, lai sekotu Viņam, un tie ir mūsu svētie priesteri.