"Tās baro ticīgajos cerību uz eshatoloģisko mērķi, uz kuru viņi dodas kā vēstures svētceļnieku Dieva tautas locekļi. Tas noteikti mudinās viņus drosmīgi liecināt par to "priecīgo pasludinājumu", kas piešķir jēgu visai viņu dzīvei." Svētais Jānis Pāvils II enciklikā Rosarium Virginis Mariae.

Pieci godājamie noslēpumi

Trešdienās un svētdienās mēs lūdzamies godības noslēpumus. Par Priecīgas mistērijas kas apcer Pasludināšanu un Jēzus bērnību, ir rezervētas pirmdienas un sestdienas. Otrdienas un piektdienas ir rezervētas Sāpīgajiem noslēpumiem, un ceturtdienās tiek lūgti Gaismas noslēpumi. Svētā Rožukroņa godības noslēpumi apvieno zemi un debesis, sākot no Kristus augšāmcelšanās līdz Marijas kronēšanai debesīs.

Jēzu Kristu nevar reducēt līdz Viņa krustā sistajam tēlam. Viņš ir Augšāmcēlies! Rožukronis vienmēr ir paudis šo ticības pārliecību.Mēs esam aicināti apcerēt ciešanas un pēc tam uzlūkot Kristus godību, viņa augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Kontemplējot augšāmcēlušos Jēzu, mēs no jauna atklājam savas ticības iemeslus, mēs izdzīvojam Jaunavas Marijas prieku, kura intensīvi piedzīvoja jauno dzīvi, ko radīja pagodinātais Dēls.

Pirmajā no godības noslēpumiem mēs meditējam par Kunga augšāmcelšanos.

• Mk.ev.16:6-8: Kad tie iegāja pie kapa, tie ieraudzīja, ka labajā pusē sēž jauns vīrs, tērpies baltā drēbēs, un tie izbijās. Bet Viņš tiem sacīja: "Nebīstieties. Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, Krustā sisto; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa šeit nav. Redziet vietu, kur viņi Viņu guldīja. Bet ejiet un sakiet Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš iet jūsu priekšā uz Galileju; tur jūs Viņu redzēsiet, kā Viņš jums sacīja." Viņi bēga no kapa, jo viņus bija pārņēmušas lielas bailes un drebēšana, un viņi nevienam neko neteica, jo baidījās.

Kristus dzīvo

Jēzus ir Emanuēls, Dievs ir ar mums, Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš nav kapā. Tā ir lielā patiesība, kas piepilda mūsu ticību ar saturu. Viņš parādījās Jaunavai Marijai, Pēterim un citiem apustuļiem. Viņš nāk arī pretī mums, kas esam Viņa mācekļi.

Tā kā Jēzus ir dzīvs, Viņam ir spēks mainīt mūsu dzīvi, un Viņš aicina mūs uz personīgām attiecībām ar Viņu. Lieldienu laiks ir prieka laiks, prieka laiks, kas neaprobežojas tikai ar šo liturģiskā gada laiku, bet vienmēr sakņojas kristieša sirdī. Jo Kristus ir dzīvs. Viņš paliek savā Baznīcā: tās sakramentos, liturģijā, sludināšanā, visā tās darbībā. Īpašā veidā Kristus turpina būt klātesošs mūsu vidū, ik dienas dāvājot sevi Svētajā Euharistijā. Tāpēc Katoļu Mise ir kristīgās dzīves centrs un sakne.

Viņa augšāmcelšanās gaismā mēs arī kontemplējam visas dvēseles, kas mums bija visdārgākās, vienoti ar Kristu. kuru sēru mēs dalāmies. Tās tiek pieminētas krustā sistā un augšāmcēlušā Kunga upurī un ir daļa no mūsu lūgšanas.

Otrajos godības noslēpumos mēs meditējam par Kunga debesbraukšanu.

• Mt.ev.28,18-20: Jēzus nāca pie viņiem un runāja ar viņiem šādi:
  "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā un mācīdami tās ievērot visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu ar jums vienmēr līdz pat pasaules galam."
  To sacījis, Viņš pacēlās viņu priekšā, un mākonis aizklāja Viņu no viņu acīm. Un, kad viņi, Viņam aizejot, nemainīgi raudzījās debesīs, tiem parādījās divi vīri baltā tērpā un sacīja:
  "Galilejieši, ko jūs tur darāt, raugoties uz debesīm? Šis, kas no jums atņemts, tas pats Jēzus, nāks, kā jūs Viņu redzējāt uzkāpjam debesīs."

Kristus ir uzkāpis debesīs

Rožukroņa otrais godības noslēpums māca mūs paļauties uz Tā Kunga gribu. 

Jēzus dodas pie Tēva. Ir pareizi, ka Kristus Svētā Cilvēcība saņem visu eņģeļu hierarhiju cieņu, aklamāciju un pielūgsmi. Tēvs ir apmierināts ar Dēla sevis atdošanu, ir pieņēmis Viņa upuri un tagad Jēzus, Mesija, uz visiem laikiem ieņem savu vietu kā Kungs pār visu radību..

Kamēr mēs esam uz zemes, mēs Viņu vairs neredzēsim. Mūsu pirmā reakcija ir justies kā bāreņiem. Mums viņa pietrūkst. Taču tas ir maldīgs iespaids. Patiesībā viņš nav pazudis. Viņš paliek ar mums citā veidā. "Viņš tev ir tuvāks nekā tu pats sev." sacīja svētais Augustīns.

Lielā misija mēs saņēmām, jo Kristībasir līdzizpirkšana. Kristus mīlestība mudina mūs uzņemties uz saviem pleciem daļu no dievišķā uzdevuma glābt dvēseles.

"Cilvēku ģimene nemitīgi atjaunojas; katrā paaudzē tā. ir jāturpina mūsu centieni palīdzēt cilvēkiem atklāt viņu kā Dieva bērnu aicinājuma lielumu.Ir jāieaudzina mīlestības bauslis pret Radītāju un savu tuvāko". Svētā Hosemārija

Ļaujiet mums zināt, kā ar savu piemēru un vārdiem liecināt par ticību, ko mēs apliecinām.

Krāšņās mistērijas: etrešajā mēs pārdomājam Svētā Gara atnākšanu.

• Ap.d.2:1-4: "Kad pienāca Vasarsvētku diena, viņi visi bija sapulcējušies vienā vietā. Pēkšņi no debesīm atskanēja skaņa, līdzīga spēcīga vēja brāzmai, un tā piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja.
  Un tiem parādījās uguns mēles, kas šķīrās un apstājās uz katra no viņiem; un tie visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva vārdu."

Svētā Gara žēlastība

Dievišķais tikums, kas kristieša dvēseli piepilda ar Svētā Gara dāvanām, ir liels atbalsts cerībai, varens spēks, vienīgais patiesais palīgs cilvēka dzīvē. Mēs runājam par žēlastību, kas mūs svētī, un patiesībā pirms un pēc tās seko efektīvas žēlastības. Patiesi svarīgi ir tas, ka cilvēka gars tiek atjaunots no iekšienes, piedzimstot jaunai dzīvei.

Svētā Gara atnākšana ir dziļa realitāte, par kuru mums stāsta Bībele. Tā nav pagātnes atmiņas. Tā ir - pāri un pāri katra no mums bēdām un grēkiem - arī šodienas Baznīcas un visu laiku Baznīcas realitāte. Pievērsīsimies Viņa žēlastībām, caur lūgšanu vērsīsimies pie Svētā Gara, lai pateiktos Viņam vai lūgtu žēlastības.

"Jēzus ir turējis savus solījumus: Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir uzkāpis debesīs un vienībā ar Mūžīgo Tēvu sūta mums Svēto Garu, lai Viņš mūs svētī un dod mums dzīvību. Dzīvot saskaņā ar Svēto Garu nozīmē dzīvot ticībā, cerībā, mīlestībā, ļaut Dievam mūs pārņemt un izmainīt mūsu sirdis no saknēm, lai tās atbilstu Viņa mērauklai," Sv.Hosemarija.

Ceturtajā nodaļā mēs meditējam par Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu.

• Katoļu Baznīcas katehisms, 974. pants: "Vissvētākā Jaunava Marija pēc savas zemes dzīves pabeigšanas ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, kur viņa jau piedalās sava Dēla augšāmcelšanās godībā, gaidot visu savas Miesas locekļu augšāmcelšanos."

Marija tiek paņemta debesīs

Assumpta est Maria in coelum: gaudent angeli: Dievs ir paņēmis Mariju ar miesu un dvēseli debesīs, un eņģeļi priecājas! Tā dzied Baznīca. Jaunavas Marijas vieta bija debesīs, kur viņu gaidīja Dēls. Jo viņa ir žēlastības pilna. Viņas žēlastību intensitāte un raksturs ir atšķirīgs visā viņas dzīves laikā; viena žēlastība ir viņas ieņemšanas brīdī, cita - iemiesošanās brīdī. Un atšķirīga ir žēlastība, ko viņa saņem pie Marijas debesīs uzņemšana uz debesīm. Jo tajā Jaunava Marija saņem svētuma pilnību.

Un mēs, kristieši, varam apcerēt šo brīnumu Svētā Rožukroņa godības noslēpumā.

Piektajā no Slavas noslēpumiem mēs meditējam par Marijas kronēšanu par visas radības Karalieni un Valdnieci.

• Atklāsmes grāmata (11-12): "Un parādījās liels brīnums debesīs. Un Dieva svētnīca debesīs atvērās, un Viņa derības šķirsts parādījās svētnīcā, un atskanēja zibens, dārdi un pērkons, zemestrīce un liela krusa.
  Debesīs parādījās liela zīme: sieviete, saulē tērpta, ar mēnesi zem viņas kājām un ar divpadsmit zvaigžņu vainagu galvā.

Marija debesu godībā

Marija, Visuma Karaliene, ir labojusi Ievas krišanu un ar savu nevainojamo pēdu ir uzspiedusi elles pūķim uz galvas. Dieva meita, Dieva māte, Dieva sieva. Tēvs, Dēls un Svētais Gars kronē viņu par Visuma valdnieci. Viņu godina eņģeļi un patriarhi, pravieši un apustuļi, mocekļi, apliecinātāji un jaunavas. Visi svētie un visi grēcinieki. Tu un es. Pārdomām jābūt par mums pašiem, par mūsu aicinājumu, ar kuru mēs kādu dienu tiksim apvienoti ar eņģeļiem un svētajiem un kura svētdarīšanas žēlastības jau šajā dzīvē paredz noslēpumaino un mierinošo realitāti.

Baznīca aicina mūs visās mūsu vajadzībās vērsties pie viņas, pie Jaunavas Marijas, mūsu Mātes un Karalienes. Būt Dieva Mātei un cilvēces Mātei ir stabils pamats sirsnīgai paļāvībai uz viņas spēcīgo aizbildniecību, kas mūs mierina un mudina pacelties no mūsu kritieniem.

Tā ir visas Rožukroņa lūgšanas sintēze, kas tādējādi noslēdzas priekā, godībā.