Džozefs Džajamanna Mohottige Dons ir seminārs no Kolombo, Šrilankā.
"Mūsu diecēzē ir vairāk nekā pieci simti priesteru, tāpēc dažkārt mūs sūta uz citām draudzēm, uz ciematiem, kur nav priesteru, jo arhidiecēzei ir vislielākā atbildība par Dieva tautas audzināšanu un barošanu ticībā. Mūsu diecēze ir atbildīga arī par lielāko daļu semināru formācijas valstī, jo daudzi mūsu diecēzes priesteri kalpo semināros.
Man ir paveicies, ka piederu pie draudzes, kurā katoļu ticība ir ļoti spēcīga, un tāpēc mums tagad ir 35 priesteri no manas draudzes. Pamati, ko manā draudzes kopienā ir ielikusi Baznīca un jo īpaši svētais Jāzeps, kurš ir šīs draudzes patrons, ir bijis mans stūrakmens šajā dzīvē.
Mans aicinājums radās kad kalpoju kā ministrants savā draudzē Pamunugamā. Pēc pirmās komūnijas es katru dienu gāju uz misi. Nezinu, kā to izskaidrot, bet vēlme kļūt par priesteri sāka pieaugt.
Pagasta priestera loma mani ļoti uzrunāja, un es gribēju kļūt par tādu pašu kā mans draudzes priesteris, tāpēc, domājot par to, 2009. gada janvārī, kad man bija tikai 14 gadi, es iestājos Svētā Alojzija Mazākā seminārā Kolombo. No šīs svētīgās dienas Dievs mani ir vadījis tik tālu savā dzīves ceļā uz priesterību".
"Etā ir liela privilēģija mācīties Romā un pēc tam atgriezties savā zemē, lai kalpotu par priesteri. Tāda nabadzīga valsts kā mūsu nevar atļauties apmaksāt studijas Romā, tāpēc jūsu palīdzība noteikti ir svētība.
Viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ mēs sūtām semināristus uz Romu, ir tas, lai mēs varētu atgriezties un mācīt semināros nākamo priesteru formācijā, lai aicinājums, kas visos aspektos tiek audzināts šeit, Romā, kādu dienu būtu liels palīgs tūkstošiem jauniešu, kas studē priesterību."
