"Es esmu Deivids Hārvijs Čipeta (David Harvey Chipeta), seminārists Karongas diecēzē, kas atrodas Malāvijas ezera krastā valsts ziemeļos. Līdz 19. gadsimta beigām šī pilsēta bija slavens vergu tirdzniecības punkts arābiem, kuru klātbūtne šajā reģionā joprojām ir pārsvarā.
Savu ceļojumu es sāku pirms vairāk nekā 8 gadiem. Es sāku sajust aicinājumu jau 12 gadu vecumā.
Kad bijām mazi, tēvs mūs sapulcināja kopā, lai pajautātu, ko vēlamies darīt, kad izaugsim. Katram no mums bija jāatbild, ko mēs jūtam. Es vienmēr jautāju, ko nozīmē būt noslēpumam? Un mans tēvs atbildētu, ka jums ir jābūt centīgiem, cītīgi jāstrādā un jāprot vairāk valodu, jo priesteri sludina dažādās vietās dažādās valodās. Es iestājos mazajā seminārā, un tēvs mani vienmēr mudināja cītīgi strādāt, jo slinki cilvēki šajā aicinājumā netiek pieņemti. Ar Dieva žēlastību es studēju filozofiju Tanzānijā. Studijas tur notika angļu valodā. To apgūt bija ļoti viegli. Tad mans bīskaps mani nosūtīja uz Spāniju, lai pabeigtu mācības ar teoloģijas studijām. Pirmās dienas nebija vieglas, jo bija Covid, kas neļāva man ierasties laikus. Es ierados, kad mani kursa biedri bija pirmā semestra vidū. Paldies Dievam, tagad esmu lepns, ka varu rakstīt un saprast valodu, kas man bija liels šķērslis pirmajos gados. Tagad es beidzu piekto kursu. Es lūdzos, lai Dievs vienmēr būtu ar mani un neatstātu mani vienu, bez Viņa es nevaru to izdarīt.
Es pateicos jums par finansiālo atbalstu, ko saņemu savai formācijai. Bez jūsu sadarbības man nebūtu iespējams turpināt studijas šajā ceļā uz svētumu caur priesterību. Es ceru, ka Dievs jūs svētīs, lūdzu jūs lūgties par mani, un es vienmēr lūgsimies par jums.".
