Emmanuels Envens ir dzimis katoļu ģimenē Nigērijā. 12 gadu vecumā viņš iestājās mazajā seminārā un pēc vairākiem gadiem kļuva par priesteri., "dedzīgas dedzības vadīts kalpot Dievam un cilvēcei", iestājās Lielajā seminārā. Pēc desmit gadus ilgas formācijas viņš 2018. gada 7. jūlijā tika iesvētīts priesterībā.
-Uzaaugšana katoļu ģimenē un katoļu kopienā ļoti pozitīvi ietekmēja manu ticību. Es uzaugu, redzot katoļu priesterus kā cerības nesējus, jo viņiem bija liela loma mūsu kopienā.
Šo priesteru pašaizliedzība, kuri veltīja savu dzīvi kalpošanai trūcīgajiem un slimajiem, bija liels iedvesmas avots man. Vēlme nest cerības vēsti cilvēkiem viņu grūtajos brīžos kļuva par dedzīgu dedzību, kas mani aizveda pie altāriem.
-Viņu reakcija bija pozitīva. Viņi apliecināja savu atbalstu un apsolīja, ka nekad nebūs šķērslis manam progresam un misijai. Šo atbalstu es baudīju līdz pat šai dienai. Esmu viņiem parādā mūžīgu pateicību un katru dienu par viņiem lūdzos.
-Katoļu Baznīca Nigērijā ir palikusi māte, kuras uzmanības centrā ir visu viņas bērnu pestīšana. Tas ir devis daudz pozitīvu rezultātu, kā redzams palīdzībā, ko sniedz Masu.
Šī ticības apņemšanās izpaužas arī aicinājumu skaitā gan uz priesterību, gan uz reliģisko dzīvi. Pirms dažiem gadiem mums palīdzēja misionāri, kas bija ieradušies mūs evaņģelizēt. Šodien daudzi nigērieši ir kļuvuši par misionāriem dažādās pasaules daļās.
-Katoļu Baznīca Nigērijā saskaras ar daudziem izaicinājumiem, cenšoties īstenot savu garīgo un sociālo misiju. Viena no galvenajām problēmām ir nedrošība. Nemiernieku grupējumi, bandīti un cilvēku nolaupītāji uzbrūk garīdzniekiem, lajiem un pat dievnamiem, traucējot pastorālo darbību un izplatot bailes. Dažās valsts daļās Baznīca patiešām ir kļuvusi par vieglu ceļu uz mocekļa nāvi.
-Katoļu Baznīcas nākotnei Nigērijā ir dziļa nozīme ne tikai ticīgajiem, bet arī pašas nācijas dvēselei. Baznīcai, kuras iedzīvotāji ir jauni un dinamiski, ir iespējas pārveidot nācijas morālo ainavu. Turklāt, ņemot vērā daudzos jaunos cilvēkus semināros un klosteros, ir lielas cerības uz nepārtrauktību nākotnē.
-Studijas Romā ir labākais, kas var notikt ar jebkuru katoļu priesteri. Papildus bagātīgajām akadēmiskajām iespējām, šeit, Romā. Roma vēsture un ticība saplūst. Es augstu vērtēju Svētā Krusta pāvesta universitātes multikulturālo raksturu, kas man ļāva iepazīt dažādas pasaules kultūras. Man tas ir ilgs mācīšanās, nemācīšanās un mācīšanās no jauna periods.
-Svētības dāvana man ir viena no lielākajām svētībām, ko esmu saņēmis no Dieva. Es uzskatu sevi par necienīgu kalpu, kam uzticēta vislielākā privilēģija kalpot Dieva tautai.
Es jūtos priviliģēts katru dienu svinēt Svēto Euharistiju un būt Kristus Labās vēsts, kas ir cerības vēsts, nesējs. Es ne tikai priecājos, ka esmu priesteris, bet esmu piepildīts un pateicīgs par privilēģiju būt priesterim.
-Esmu institucionālās sociālās komunikācijas studente. Komunikācijas jomas profesionāļa statuss dod man daudzus instrumentus pastorālajam darbam mūsdienu mainīgajā pasaulē. Laba komunikācija lielā mērā veicina misijas darba panākumus.
Mana izglītība ļauj man ar kritisku skatienu lasīt apkārtējo realitāti un nodot vēstījumu, kas sniedz cerību man uzticētajiem cilvēkiem. Šeit iegūtās zināšanas tiks nodotas citiem jauniešiem, kas gatavojas priesterībai Nigērijā.
Intervijas oriģināls publicēts Omnes
