Vinels Rozjē dzimis 1989. gada 10. oktobrī Kavailjonā, HaitiViņš bija trešais bērns četru bērnu ģimenē. Diakonātu viņš saņēma 2019. gada 25. maijā un tā paša gada 31. augustā tika iesvētīts par priesteri Les Cayes katedrālē, Haiti.
Viņa pirmais mācītāja amats bija vikārs Sacré-Cœur des Cayes draudzē, ko viņš apvienoja ar draudzes vadīšanu. KIRO" kustībaProjektu īstenoja jaunie kristieši, mācot katehismu vidusskolās un vadot ievadlekcijas Bībeles stundās jauniešiem, kuri gatavojās iestāties Augstākajā seminārā.
-Būdams bērns, es gatavojos pirmajai komūnijai skolā, ko vadīja mūķenes. Vienā no stundām viena no mūķenēm jautāja, par ko mēs vēlamies kļūt, kad izaugsim, un es atbildēju, ka par priesteri. Šī vēlme manī pieauga, un to veicināja tas, ka es pievienojos altārzēnu grupai, kas palīdzēja Masu.
Tur mani pārsteidza priesteru pieejamība un gatavība kalpot. Pēc kāda laika es palūdzu draudzes priesterim, lai mani nosūta izšķirt manu aicinājumu, un to es darīju divus gadus, līdz 2010. gadā uzsāku propedeitisko programmu.
-Ja gan sākumā radās zināmas bažas un pretestība manu radinieku vidū, tomēr beigās viņi bija laimīgi. Mana ģimene domāja, ka es vairs nevarēšu doties uz savu apkaimi, ka man būs citi draugi un cita ģimene. Taču beigās viņu prieks atsvēra novēršanos, jo ģimenei ir lepnums atdot priesteri Baznīcai.
Mani draugi, īpaši klasesbiedri, sākumā izjuta tādu pašu neapmierinātību, bet, redzot manu apņēmību iestāties seminārā, viņi beidzot pieņēma manu izvēli.
-Haiti bija pārsvarā katoļu valsts, un tā bija tik ļoti katoļticīga, ka iedzīvotāju lielā mariāņu dievbijība bija iemesls brīnumainai Jaunavas Marijas iejaukšanai. Maria kad iedzīvotājus plosīja bakas epidēmija. 1942. gada 8. decembrī valsts prezidents atļāva baznīcas vadībai Haiti iesvētīt Dievmātei Mūžīgās palīdzības dienai.
Taču no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākās protestantisma pieaugums. Līdz ar ASV okupāciju Haiti turpinājās protestantu nostiprināšanās, un tas izraisīja katolicisma panīkumu valstī.
Lai gan katoļticība valstī joprojām ir spēcīga. Tiesa, mūsu Baznīca ir pilnībā atkarīga no ārvalstu palīdzības, taču ar saviem ierobežotajiem resursiem mēs cenšamies atbalstīt cilvēkus tur, kur valsts nav pieejama.
Neskatoties uz visām problēmām un grūtībām, Baznīca Haiti joprojām ir cerību avots, kas darbojas labākas rītdienas labā.
-Politiskās nestabilitātes dēļ izaicinājumi, ar kuriem saskaras Baznīca, kļūst aizvien nopietnāki. Gandrīz katru dienu mēs redzam, kā nesodīti darbojas bandas, kas veic nesaudzīgu vardarbību. Katru dienu mēs redzam slepkavības un bandītismu. Bandas sēj teroru un izmisumu, tāpēc cilvēki ir izgājuši ielās, lai bēgtu, dažkārt pat nezinot, kurp viņi dodas.
Haiti ir reāli apdraudēta valsts, jo valsts institūcijas ir kļuvušas trauslas un vadītāji nespēj stabilizēt situāciju. Baznīcai šeit ir jāuzņemas sava loma, atgādinot mums par steidzamu nepieciešamību mainīt mentalitāti.
Baznīca Haiti strādā, lai īpaši jaunieši un visi Haiti iedzīvotāji neciestu un uzturētu tautas cerību ar savu pravietisko misiju un labdarības pasākumiem.
-Visvairāk es novērtēju savu izglītību par redzesloka plašumu, ko ieguvu universitātē. Roma. Es iepazinu citas kultūras, pateicoties mūsu tikšanās reizēm un apmaiņai ar augstskolu studentiem no citām valstīm. Man bija iespēja iegūt draugus un atklāt daudz bagātību un skaistumu.
Intervijas oriģināls publicēts Omnes.
