Būdams pusaudzis, viņš bija slinks, bet kādu dienu aizdomājās par aicinājumu uz priesterību: "Ņemot vērā aicinājumu krīzi Baznīcā, ja no tādām kristīgām ģimenēm kā mana ģimene nav semināristu aicinājumu, no kurienes tad tie nāks?".
Džeikobo dzimis Madridē 2002. gada Ziemassvētkos. Taču viņa dzīve ir bijusi ļoti starptautiska. Tēva darba dēļ viņi pārcēlās uz Meksiku, kad viņš bija vēl bērns. Tad uz Panamu, un sešu gadu vecumā viņš ieradās Kenijā, kur palika līdz 12 gadu vecumam. "Bērnības gadi Kenijā uz mani atstāja dziļu iespaidu, un man tā ļoti patika."viņa saka. Vēlāk viņi pārcēlās uz Ženēvu, Šveicē, kur viņš dzīvoja līdz bakalaura grāda iegūšanai.
"Dzīves pieredze vairākās valstīs, lai gan tā ir bijusi grūta, man ir ļoti palīdzējusi paplašināt redzesloku un iepazīt bagāto pasauli, kurā mēs dzīvojam. Tomēr viens no grūtākajiem šīs starptautiskās dzīves aspektiem bija atrast draugu grupas, ar kuriem dalīties vienā ticībā. Tāpēc mana mamma vienmēr meklēja katoļu vasaras nometnes, lai mēs savā dzimtenē varētu iegūt draugus, taču līdz 2018. gadam man īsti nepatika neviena no tām."Džeikobo stāsta.
Tajā gadā viņa māte atradās Sansebastjanas de Garabandalā (Kantabrijā), kur ļoti godā Jaunavu un pēta iespējamās Marijas parādīšanās. Māte satika jaunu, smaidīgu mūķeņu grupu no kongregācijas, kuru viņa nekad iepriekš nebija redzējusi: "Māsu kongregācija". Mātes mājas kalpones.
"Mūs uzaicināja pavadīt Lielo nedēļu Madridē kopā ar citām ģimenēm no Hogar de la Madre, un es atceros, ka man tur ļoti patika. No tās pašas vasaras es sāku braukt uz nometnēm, un 2020. gadā es pirmo reizi iesaistījos kristīgajā dzīvē (lūgšanās, sakramentos utt.) Hogar de la Madre (HMJ) jauniešu kustībā."saka jaunais seminārists.
Pēdējā skolas solā viņa piedalījās Mātes Mātes mājas kalpotāju rīkotajās rekolekcijās Spānijā, kas bija paredzētas jauniešiem.
"Šīs četru dienu klusuma rekolekcijas izmainīja manu dzīvi, jo tas bija manas atgriešanās brīdis. Kalpotāji izmantoja svētā Ignācija Lojolas metodi ar meditācijām un ilgiem klusuma brīžiem pirms Vissvētākā Sakramenta. Šajos klusuma brīžos es sapratu, ka mana kristīgā dzīve nav saskaņota.. Svētdienās es gāju uz dievkalpojumu, ikdienā aizvadīju savu lūgšanu laiku, bet tas viss bija sajaukts un mazliet piespiedu kārtā. Es sapratu, cik daudz Kungs bija darījis manis labā un cik maz es biju darījis Viņa labā, un cik daudz es darīju Viņa labā.".
Pēc šīs atgriešanās viņš apņēmās nopietnāk pievērsties savai garīgajai dzīvei un ar Dieva žēlastību sāka katru dienu apmeklēt Misi.
Džeikobo ir kandidāts no Mātes mājsaimniecības kalpi, Starptautiskā ticīgo sabiedriskā apvienība ar Svētā Krēsla apstiprinājumu, kurai ir trīs misijas Baznīcā: Euharistijas aizstāvība; mūsu Mātes goda aizstāvība, īpaši viņas jaunavas jaunības privilēģijas un jauniešu iekarošana Jēzum Kristum. Tieši šajā pēdējā misijā daudzi Mātes Mātes Mājinieku kalpotāju jaunieši, laji un semināristi ir ļoti iesaistīti un apņēmības pilni, un vairāki no viņiem ir studējuši Romā. Svētā Krusta universitātepateicoties CARF fonda atbalstam.
Pēc skolas beigšanas Ženēvā viņam izdevās iestāties Comillas ICADE universitātē Madridē, lai studētu dubultā diploma programmā "Tiesību zinātne ar Biznesa analītika.
"Otrajās rekolekcijās es sapratu, ka biju sākusi studēt, lai iegūtu grādu, nepajautājot Kungam, ko Viņš vēlas, lai es darītu savā dzīvē. Un es domāju, ka Ņemot vērā aicinājumu krīzi Baznīcā, ja aicinājumi nenāktu no tādām kristīgām ģimenēm kā mana, no kurienes tad tie nāktu? ? Tāpēc šajos pašos vingrinājumos es pieņēmu lēmumu pavadīt mēnesi, lai kopā ar kalpotājiem dzīvotu Mātes mājā Kantabrijas laukos."viņš saka.
Pēc pirmā kursa eksāmenu kārtošanas viņš 2022. gada jūnija mēnesi pavadīja Kantabrijas laukos. "Tas bija grūts mēnesis, jo kalpotāji dzīvoja ar tādu slinku jaunekli kā es, un tas bija prasīgs grafiks!"viņš izsaucas.
Lai gan lūgšanu laikā viņš centās atvērt sevi aicinājuma iespējai, mēneša beigās viņš nonāca bez noteikta secinājuma.
"Tomēr es domāju, ka esmu atradis labu risinājumu: nākamajā gadā es turpināšu izšķiroties un pēc otrā kursa eksāmeniem pavadīšu vēl vienu mēnesi pie kalpotājiem.".
Pēdējā dienā, kad viņš tur uzturējās, kalpotāju priekšnieks ierosināja viņam palikt mājās uz gadu, lai pabeigtu savu izglītošanos.
"Patiesībā šis piedāvājums bija pārsteigums, un sirdī es atteicos: man bija grūti pielāgoties Madrides ritmam un iegūt draugus, un es nebiju gatava atkal pārcelties. Turklāt, atstājot savu karjeru un galveno skolu (Moncloa) man šķita traki. Tomēr priekšniece lūdza mani būt atvērtai Dieva gribai un lūgt Dievmātei gaismu, jo es gatavojos doties jauniešu svētceļojumā uz Medžugorju, arī kopā ar kalpotājiem."Džeikobo skaidro.
Tieši Medžugorjē viņš lūdza gaismu šim lēmumam, un visi upuri, ko viņš upurēja, tika upurēti šim nodomam, taču viņam tas nebija skaidrs, un viņš ļoti baidījās.
"Kad nonācu līdz svētceļojuma beigām, kāpjot Krusta kalnā un lūdzot Krusta ceļu, pie vienas stacijas biju pārliecināts, ka Kungs vēlas, lai es Viņam dāvātu šo izredzēšanas gadu. Šo brīdi pavadīja liels miers un prieks, un, lai gan tas ilga tikai pāris minūtes, ar šo žēlastību pietika, lai es varētu kalpotāju priekšniekam pateikt, ka pieņemu viņa piedāvājumu. Lai gan man bija grūti atteikties no saviem plāniem, tā paša gada septembrī es atgriezos Kantabrijā."viņš saka.
Šis 2022-23 gadu kurss bija ļoti svarīgs viņa garīgajam un cilvēciskajam briedumam. Viņš dzīvoja kopā ar citiem sava vecuma zēniem, kuri arī bija prasīgi. Tur valdīja ļoti laba atmosfēra, un viņš bija ļoti laimīgs. Daži iestājās kā kalpu kandidāti, citi turpināja savu izšķirošanu citās kopienās, bet citi devās mājās.
Jēkabs nolēma izšķirt savu aicinājumu un saprata, ka viņš nav progresējis savā izšķirošanā, kamēr viņš bija apmierināts ar kalpotājiem. Tāpēc viņš nolēma 2023. gada maijā pavadīt mēnesi benediktīniešu klosterī Fontgombault Francijā, lai izšķirt, vai viņam vajadzētu kļūt par mūku. Tieši tur viņš sadzirdēja Kunga aicinājumu kļūt par Mātes Mātes Mājsaimniecības kalpu. Kā kandidāts viņš iestājās 2023. gada 1. jūlijā, un viņa pirmais uzdevums bija pēc vasaras nometnēm doties uz kopienu Romā.
Tagad viņš ar lielu prieku atrodas Romā, Svētā Krusta Pontifikālajā universitātē, kur ir uzsācis filozofijas pirmā kursa studijas ar mērķi kļūt par priesteri, kā arī turpina studēt jurisprudences otrā kursa studijas UNED.
"Esmu ļoti pateicīgs CARF fonds par to, ka devāt man iespēju studēt universitātē ar tik labām telpām un tik labi apmācītiem pasniedzējiem, es lūdzu par jums!"viņš secina.
Gerardo Ferrara
Absolvējis vēstures un politikas zinātnes, specializējies Tuvajos Austrumos.
Atbildīgs par studentiem Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē Romā.
