Hulio Alberto Ordoñez Álvarez ir Santjago de Gvatemalas arhidiecēzes seminārists.
"Mana pirmā atmiņa, kad sapratu, ka esmu Dieva aicināts, bija vienpadsmit gadu vecumā, mācījos katoļu skolā, ko vadīja jezuīti, un katru mēneša pirmo piektdienu viņi mūs veda uz Misi, datumu labi neatceros, bet vienā no šīm piektdienas Misēm, konsekrācijas brīdī, kad tēvs Gulons (viņš bija priesteris, kurš celebrēja Misi) pacēla Svēto Vakarēdienu, es sāku domāt, ka vēlos to darīt savā dzīvē.
No tā brīža es palūdzu mammai, lai ļauj man kļūt par savas draudzes akolītu, un tā es sāku iesaistīties Kunga kalpošanā, katru dienu gāju uz Misi, lai varētu būt akolīts un būt pie altāra, un, kļūstot vecāks, es arvien vairāk iesaistījos savas draudzes jauniešu grupās, praktiski visu savu pusaudža vecumu es dzīvoju roku rokā ar savu draudzi, bet, laikam ejot, es arvien vairāk aizmirsu savu nodomu kļūt par priesteri.
18 gadu vecumā, kad pabeidzu vidusskolu, sāku strādāt un diemžēl sāku attālināties no Dieva, un sākās periods, kad patiešām attālinājos no Viņa, bet 23 gadu vecumā, pēc tam, kad vēža dēļ zaudēju tanti, atkal sāku tuvoties Dievam, un tā atkal sāku kalpot Baznīcā, un caur šo kalpošanu atkal iemīlēju Dievu, un manā prātā atkal radās vēlme kļūt par priesteri, kas lika man sākt apmeklēt aicinājumu sapulces savā diecēzē.
Man ļoti palīdzēja aicinājumu tikšanās, kas deva gaismu, uz kurieni virzīt savu dzīvi, un, manuprāt, es skaidri redzēju, ka tā ir priesterība, taču es arī baidījos par tādu kļūt, tāpēc tā vietā, lai iestātos seminārā, es nolēmu neiet pa šo ceļu un sāku sev iestāstīt, ka priesterība nav mans ceļš.
Gāja gadi, es turpināju kalpot baznīcā, satiku meiteni, kurā iemīlējos, un mēs kļuvām par draugu un draudzeni, bet pēc kāda laika sapratu, ka Kungs manī uzstājīgi grib, lai es būtu priesteris, un atceros, kā gatavoju lekciju rekolekciju kursam jauniešiem "Studijas un aicinājums". Mani piemeklēja krīze, jo es grasījos runāt ar puišiem par aicinājumu, bet es nesekoju līdzi savam.
Kad es sapratu šo krīzi, es nolēmu meklēt garīgo vadību, un viens no maniem labākajiem draugiem mani iepazīstināja ar tēvu Mario, Opus Dei priesteri, kurš mani kādu laiku pavadīja manā aicinājuma izprašanā, un šajā izprašanā es nolēmu, ka vēlos paklausīt Dieva aicinājumam kļūt par diecēzes priesteri.
Esmu dzīvojis Pamplonā visas savas priesterības formācijas un teoloģijas bakalaura studiju laikā; tie ir gadi, kuros ir bijuši gan prieki, gan bēdas, gan panākumi, gan neveiksmes, gan spēka brīži, gan krīzes brīži, bet kurus ar Dieva palīdzību esmu spējis gan izbaudīt, gan ar tiem saskarties.
Viena no pirmajām pieredzēm un viena no tām, ko visvairāk glabāju savā sirdī, ir diena, kad ierados Bidasoa, labi atceros, ka tā bija otrdienas pēcpusdiena un ceļojuma dēļ vēl nebiju paspējis piedalīties Svētajā Misē, bet, kad man bija izdevies mazliet iekārtoties savā istabā, man paziņoja, ka bīskaps no Brazīlijas (kurš tobrīd viesojās Bidasoa) pēc brīža svinēs Svēto Misi un ka es varu tajā piedalīties, Mani informēja, ka bīskaps no Brazīlijas (kurš tobrīd viesojās Bidasoa) pēc dažiem mirkļiem svinēs Svēto Misi un ka es tajā varēšu piedalīties. Es ātri sagatavojos, iegāju oratorijā un gatavojos to piedzīvot, bet kaut ko biju pazaudējis no redzesloka, proti, valodu, Svētā Mise būs portugāļu valodā, un, lai gan tobrīd daudz ko no teiktā nesapratu, mana sirds un prāts spēja iekļauties tajā, kas tika piedzīvots; Šī pirmā pieredze vēl vairāk vairoja manu mīlestību pret Baznīcu, jo es piedzīvoju un sapratu tās universālumu, par kuru tik daudz biju dzirdējis.
Svarīgi ir arī pieminēt, ka šī svētība, ko sniedz Bidasoa Starptautiskais seminārs, nebūtu iespējama bez palīdzības, ko jūs tik dāsni un nesavtīgi sniedzat, tas ir, mūsu CARF labvēļi, kuri dienu no dienas nodrošina mums ēdienu, jumtu, zem kura dzīvot un gulēt, un vietu, kur mēs varam mācīties vairāk par Dievu.
Atbalstīt aicinājumu jebkurā pasaules vietā
A pilna stipendija 18 000 eiro apmērā ir summa, kas nepieciešama, lai kandidāts varētu vienu gadu dzīvot un studēt universitātēs Romā vai Pamplonā. Visnabadzīgākās diecēzes pasaulē pieprasa kandidātiem pilnu stipendiju. Daudzos gadījumos diecēze sedz daļu no šīm izmaksām un ir nepieciešama mazāka summa, kas vienmēr tiek norādīta kopā ar kandidātu, kurš piesakās.
Ko ietver pilna stipendija?
Vairāk nekā 800 bīskapu no visiem pieciem kontinentiem piesakās studiju stipendijām saviem kandidātiem. Pateicoties tādiem labdariem kā jūs, CARF apmierina lielāko daļu lūgumu, taču vajadzības pieaug, un mēs vēlamies, lai visi lūgumi tiktu apmierināti.
Grafikā parādīts pilnas stipendijas sastāvs.
Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, sazinieties ar [email protected]
Bankas pārskaitījumi uz CaixaBank
ES39 - 2100 - 1433 - 8602 - 0017 - 4788
