Būt priesterim La Pazā (Bolīvija) ir dāvana šīs valsts ticīgajiem. Šis jaunais priesteris studē teoloģijas doktora grāda iegūšanas otrajā kursā ar specializāciju liturģijā. Pontifikālā Svētā Krusta universitāte (PUSC) Romā.
2024. gada oktobrī CARF fonda labvēļu ikgadējās tikšanās laikā Mūžīgajā pilsētā viņam bija iespēja dalīties savā liecībā ar svētceļniekiem un labvēļiem un svinēt par viņiem Misi.
Manuels var studēt PUSC un dzīvot Altomontes koledžā, pateicoties CARF fonda finansētai stipendijai, kas ir nenovērtējams atbalsts viņa diecēzei, kura saskaras ar nopietnām grūtībām.
Dons Manuels stāsta par to, kā nobrieda viņa aicinājums, aicinājums, ko viņš izjuta starp šaubām un uzdevumiem, kas piemīt ikvienam jaunietim pasaulē. "Es nāku no ļoti ticīgas ģimenes, kurā mani audzināja ar lielu mīlestību. Ļoti labi atceros, ka jau no ļoti agras bērnības kopā ar māsu mūs veda uz baznīcu. MasuMēs vienmēr labprāt piedalījāmies katehēzēs un dažādās draudzes aktivitātēs," viņš stāsta.
Tāpat kā vairums jauniešu Bolīvijā, viņš domāja par to, kāda būs viņa dzīve, ko viņš studēs, kur strādās vai dzīvos. Taču bija vēl kaut kas cits, šaubas, kas bija jāatrisina: "Vai es varu kļūt par priesteri?
Dons Manuels Gusmans Murgija stāsta, ka šīs šaubas pastiprinājās, kad viņš piedalījās savas skolas pastorālajā darbā. Šīs aktivitātes lika viņam justies ļoti mierīgam, un viņš izjuta milzīgu prieku, kad ar citiem draugiem runāja par Dievu, par vēlmi būt labam vai uzlabot to, kāds viņš bija.
"Kad pabeidzu vidusskolu, man bija jāizlemj, ko darīt ar savu dzīvi, tāpēc es iestājos universitātē, lai studētu grāmatvedību, bet pat pēc šī lēmuma es jutos tukša. Es nejutos laimīga, un manā prātā bija daudz citu iespēju, bet viena lieta, kas spēcīgi rezonēja, bija doma par priestera amatu."
Manuels daudz lūdza, lai zinātu, ko darīt, un, pateicoties ģimenes, draugu un sabiedrības atbalstam, viņš spēja ieklausīties Tā Kunga balsī, atstājot visu un iestājoties seminārā. "Pateicoties cilvēkiem, kas mani vadīja: priesteriem un lajiem, es zināju, ka vienīgais veids, kā uzzināt, vai Dievs mani aicina, ir dziļa izšķiršana, ieejot tuksnesī, lai ieraudzītu savu dzīvi".
Ar bailēm un nedrošību viņš pavadīja laiku, ko pavadīja formācijā seminārā, augot savā aicinājumā, pateicoties saviem audzinātājiem un brāļiem semināristiem, kā arī par dažādām pieredzēm, kas viņu ir padarījušas nobriedušu aicinājumā, ko Dievs viņam bija sagatavojis.
Formācijas laikā Dons Manuels no pirmavota uzzināja par dziļo darbu, ko viņa diecēze veic, pateicoties priesteru, reliģisko un laicīgo cilvēku darbam dažādos apustulātos. La Paza arhibīskapija aptver 10 975 km² lielu teritoriju, tajā ir 53 draudzes un aptuveni 50 priesteri. "Pašreizējā realitāte manā diecēzē ir priesteru trūkums, jo La Paz ir pilsēta ar daudziem iedzīvotājiem. un starpkultūru sajaukums ar dažādām sociālajām, politiskajām un reliģiskajām realitātēm," viņš saka.
Viņa diecēze kalpo trūcīgā ekonomiskajā realitātē, kur cilvēki strādā no rītausmas līdz vakaram, lai atnestu mājās maizi. Lielākā daļa La Paza iedzīvotāju dzīvo no neoficiālās uzņēmējdarbības, smaga darba un pagaidu darbiem. Pagasta draudzes izdzīvo no nelielās palīdzības, ko var sniegt ticīgie, un pateicoties to fondu un labvēļu palīdzībai, kuri palīdz turpināt Evaņģēlija izplatīšanu, neskatoties uz materiālajiem ierobežojumiem.
"Pēdējā savas formācijas posmā man tika uzticēts uzdevums veicināt mūsu semināra aicinājumu kalpošanu un pavadīt jauniešus, kuri izjūt interesi par priestera dzīvi, un šis apustulāts vienmēr mani mudināja kvalificēt savu aicinājumu."
Pēc izšķirošanas procesa, 2021. gadā, Svētā Jāzepa svinīgajā dienā, Dons Manuels saņēma diakonātu - kalpošanu, kurā Dievs viņu vadīja, lai viņš tiktu pielāgots Baznīcas misionārajai sejai. "Bīskaps man tajā laikā uzticēja vadīt Pontifikālos misijas darbus, kas bija pastorālais darbs, ko nebiju gaidījis, bet kas bija nepieciešams, lai piedzīvotu Baznīcas realitāti miesā.
Viņa diecēzes misija ir evaņģelizācija, jo daudzi cilvēki ir kristīti, bet nedzīvo kristīgu dzīvi vai ir tālu no Baznīcas. Arī visattālākajos diecēzes nostūros var redzēt nabadzības realitāti.
Misiju veic cilvēki, kuri brīvprātīgi veicina ticības telpu iekļaušanu cilvēku ikdienas dzīvē: apmeklē ģimenes, lūdzas laukumos, veic labdarības darbu, veido mazas ģimeņu kopienas utt.
Manuel Guzmán tika iesvētīts par priesteri dienā, kad Bezvainīgā ieņemšana līdz 2021. gadam. "Protams, šī kalpošana man ir devusi nepelnītu laimi, bet tā arī lika man uzņemties Kunga krustu. Neskatoties uz to, ka Kungs, līdzīgi kā simtnieks, teica: "Es neesmu cienīgs, lai tu ienāktu manā namā", Viņš pamanīja mani manā jaunajā vecumā, manā pieredzes trūkumā un vājībās".
Pirmajos priesterības gados bīskaps iecēla donu Manuelu par semināra formatoru, kas bija izaicinošs uzdevums viņa jaunajai kalpošanai. "Šajā laikā es palīdzēju semināristiem atšķirt savu aicinājumu, saskaroties ar realitāti, kurā semināristu trūkuma dēļ ir nepieciešama personalizēta formācija," viņš stāsta.
Diemžēl garīdznieku trūkuma dēļ daudzi priesteri nav varējuši piekļūt studijām, kas ļautu viņiem mācīties savā diecēzē, tāpēc viņu bīskaps pieņēma lēmumu nosūtīt viņu mācīties uz Romu, lai viņš ar CARF fonda palīdzību varētu labāk kalpot savā diecēzē.
"Konkrēti, mans bīskaps mani sūtīja studēt liturģiju, lai vēlāk, ja Dievs dos, es varētu mācīt visu, ko esmu iemācījies, un bagātināt savas diecēzes svētku dimensiju. Tas ir izaicinājums, ko es uzņemos roku rokā ar Dievu, lai Viņš man dotu gudrību apgūt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas labāk".
Pieredze Romā, jo īpaši Svētā Krusta universitātē, ir brīnišķīga pieredze donam Manuelam Gusmanam Murgijai, kurš studē un iepazīst brīnišķīgus cilvēkus. Bet arī no Baznīcas sirds viņš ir sadraudzībā ar pāvestu, kas vēl vairāk stiprina viņa ticību un aicinājumu.
Dons Manuels ir ļoti pateicīgs CARF fondam un vēlas izteikt savu pateicību: "Nekas no tā nebūtu iespējams bez dāsnā atbalsta labvēļiem, kas padarīja iespējamu manu mācību projektu, kā arī bez vecākiem, kuri palīdzēja manam mācību projektam. Opus Dei kas piedāvā savu garīgo pavadījumu un draudzību. Ziniet, ka jūs vienmēr esat manās lūgšanās un manā Euharistijā, lai Dievs jūs svētī un dod jums simtkārtīgu atmaksu.
Gerrardo FerraraAbsolvējis vēstures un politikas zinātnes, specializējies Tuvajos Austrumos.
Atbildīgs par studentiem Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē Romā.
