"Un Viņš uzkāpa kalnā un aicināja pie sevis tos, kurus gribēja, un tie nāca pie Viņa. Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu kopā ar Viņu un lai Viņš tos sūtītu sludināt" (Marka 3,13-14).
Ar šiem vārdiem no Evaņģēlija es varu apkopot to, kas ir mana daudzu gadu pieredze. Es uzaugu ģimenē, kurā valdīja kristīgās vērtības, un tāpēc man bija labvēlīga vide, lai izkoptu tādu aicinājumu, kādu Kungs man ir devis.
2007. gadā, domājot par savu nākotni, par to, kādu karjeru izvēlēties universitātē, man radās bažas, no kurām nebija iespējams izvairīties. Dažu manu paziņu priesteru piemērs un tas, ka es aktīvi iesaistījos draudzes dzīvē, bija veids, kā Dievs mani aicināja.
Tā nu 2008. gadā, daudz nedomājot, es iestājos savas diecēzes seminārā.
No tā brīža sākās liels piedzīvojums.
Mācību gadiem ejot, es aizvien vairāk iemīlēju savu aicinājumu.
Kad 2010. gada janvārī mans rektors man piedāvāja turpināt formāciju Bidasoa Starptautiskajā seminārā, tā man bija skaidra Dieva zīme, ka Viņš mani aicina. No 2010. gada septembra līdz 2015. gada jūnijam bija patiesi brīnišķīgi gadi. Bidasoa pieredze un akadēmiskā formācija Navarras Universitātē dziļi ietekmēja manu dzīvi.
2015. gada 18. aprīlī Pampelnē mani ordinēja par diakonu.
Kursu beigās es ar prieku atgriezos savā diecēzē.
Tā paša gada 19. decembrī mani iesvētīja priesterībā. Tas bija gandrīz pirms pieciem gadiem."
"Vienīgais vārds, kas nāk no manas sirds, ir paldies!
Paldies, Kungs, ka esi mani aicinājis. Un paldies tiem, kas ar saviem centieniem un atteikšanos padara iespējamu daudzu priesteru formāciju."
