Blaise Olok Njama Muteck ir 34 gadus vecs un jau četrus gadus kalpo par priesteri Bafangas (Kamerūna) diecēzē. Viņš ir jaunākais ģimenē, kurā ir 6 brāļi un māsas: 3 zēni un 3 meitenes. "Mana dzīve vienmēr ir balstījusies uz priecīgu nedrošību, kas sākās ļoti agri manā dzīvē: nākamajā dienā pēc manas dzimšanas tēvs zaudēja darbu, taču šī situācija netraucēja man iet uz skolu. Bērnībā, mācoties pamatskolā, es saņēmu kristīgās iesvētības sakramentus. Šajā laikā es sajutu aicinājumu kļūt par priesteri. Pēc pamatskolas beigšanas tēvs devās mani pierakstīt uz Petit Séminaire Saint Michel de Melong, kur es varēju mācīties vienu gadu, neskatoties uz viņa niecīgo pensiju. Pēc tam mani izslēdza no semināra, jo es nemaksāju mācību maksu. Pēc diviem gadiem tēvs nomira, un viss kļuva vēl sarežģītāk, jo neviens nevarēja parūpēties par manu apmācību. Taču Providence darbojās mūsu labā un visu atviegloja, jo mana vecākā māsa, ģimenes pirmā meita, strādāja bankā: tieši viņa bija tā, kas upurēja sevi manis dēļ, lai es varētu pabeigt mācības vispirms Mazajā seminārā un pēc tam Lielajā seminārā. Pēc mācībām mani ordinēja par diakonu un iecēla par vikāru Svētā Pāvila draudzē Nkondjoka (pilsētas nomalē), kur papildus dzeramā ūdens trūkumam un nestabilai elektrībai es atkal, šoreiz jau kā priesteris, nokļuvu šajā priecīgajā nedrošībā. Tā bija grūta, bet skaista un bagāta pieredze. Šajā ciematā pavadīju divus gadus un 2016. gada 30. janvārī tur tiku ordinēts par priesteri. Nākamajā gadā bīskaps man uzticēja jaunu amatu - būt par Bafangas angliski runājošās draudzes mācītāju un Svētā Pāvila koledžas direktoru, kā arī Svētā Pāvila un Svētās Marijas skolu kapelānu. Jums ir jāzina, ka manā valstī nedrošība izpaužas arī tādējādi, ka papildus vietējām valodām ir divas oficiālās valodas: franču un angļu. Tāpēc mums visiem ir jāprot runāt vairākās valodās. Šajā darbā es nostrādāju trīs gadus, līdz mans bīskaps nolēma mani nosūtīt studēt uz Romu.
