Dieva pārsteigumi

Pārsteigumu reliģija

Daudzus kristiešus nomāc dzīves neveiksmes un neparedzēti notikumi. Situācijas, kas radušās ilgstošas karantīnas laikā pandēmijas gadījumā, dabiski ietekmē viņus. Kopumā mēs mēdzam kļūt ļoti nervozi, pat ja tas ir tikai tāpēc, ka dienas laikā viss nav izdevies tā, kā gaidīts. Mēs aizmirstam, ka kristietība ir pārsteigumu reliģija, kā to mēdz teikt pāvests Francisks. Tā nav fatālistiska reliģija, kurā viss ir noteikts un var notikt tikai noteiktā veidā. Dievs ir providents, Viņš labāk par mums zina, kas mums ir labs, un laiku pa laikam Viņš iejaucas mūsu dzīves rutīnā un pārveido to. Tas nav nekas jauns. Tas notika Vecajā Derībā, un tas turpinās arī Jaunajā Derībā. Glābšanas Dievs ir pārsteigumu Dievs.

Mozus piemērs

Mozus, gans, kurš pirms daudziem gadiem, bēgot no Ēģiptes, ir izveidojis dzīvi sev, savai sievai un bērniem, ir pārsteigts, ka Dievs ir izvēlējies viņu, lai glābtu savu tautu. Kā viņš gatavojas uzstāties faraonam, ja jau iepriekš zina, ka atbilde uz viņa lūgumu ļaut Izraēla tautai izceļot būs noraidoša? Kāpēc viņa tautai būtu jāpieņem, ka viņš ir aicināts vest viņus uz jaunu zemi? Tie ir argumenti, lai pateiktu Dievam "nē", lai nobītos no nesaprotamas izvēles pārsteiguma. Un viss sākās ar to, ka Mozus bija uzkāpis kalnā, kad viņš novēroja dīvainu parādību - krūmu, kas dega, bet neaizdegās (2.Moz.3, 6). Arī kristietim ir jābūt ar plaši atvērtām acīm un ausīm, lai, pārsniedzot attēlu pārbagātību, kas mūs ikdienā pārņem, ieraudzītu, ko Dievs no viņa vēlas. Svētais Gars sēj mūsu ikdienas gaitās rūpes un iedvesmu. Klausīsimies Viņā, bet atcerēsimies, ka klausīties Viņā nozīmē būt atvērtiem pārsteigumiem.

Samuēla piemērs 

Arī pravietis Samuēls ir pārsteigts cilvēks. Viņš slepeni dodas uz Bētlemi, lai svaidītu vienu no Jesajas dēliem par Israēla ķēniņu (1 Sam 16:1-13). Sākumā viņš vadās pēc ārējā izskata, pēc jauniešu ārējā izskata, bet Dievs viņu pārsteidz, izvēloties jaunāko zēnu, Dāvidu, ganu, kurš tajā laikā nebija mājā. Pārsteigums bija ne tikai Samuēlam, bet arī Dāvidam. Pārsteidzoši ir tas, ka jaunais vīrs nekavē savu svaidījumu. Viņš vienkārši ļauj tam notikt. Viņš uzticas Dieva sūtītajam pravietim, un Dievs viņu atalgos, padarot Mesiju par viņa pēcnācēju. Arī mēs nedrīkstam likt šķēršļus savā ceļā un pieņemt Dieva tālredzību pat tajās lietās, kas mums nešķiet loģiskas un ko mēs būtu darījuši citādi. Vispirms pārsteigums, bet pēc tam pieņemšana, paļāvība uz Dievu, kurš vispirms ir Tēvs.

Pāvila piemērs

Jaunajā Derībā Pāvils ir vēl viens liels pārsteigums no Dieva. Viņš nav bijis Kristus māceklis, bet gan nikns vajātājs, viens no tiem, kas domāja, ka, vajājot kristiešus, kalpo Tam Kungam, atkāpjoties no farizejiskās ortodoksijas, kurā viņš bija audzināts. Atkal dievišķais pārsteigums, šoreiz ceļā uz Damasku. Vajātais atbild: Kungs, ko Tu gribētu, lai es daru (Ap.d.9:6). Atkal pakļāvība, iepriekšējā dzīve ir atstāta aiz muguras. Ir punkts, no kura nav atpakaļceļa, jo ir izvēlēta labāka dzīve, pat ja ceļš uz to ir šaurs.

Dieva visnegaidītākais pārsteigums

Pretējā gadījumā Jēzus ir visnegaidītākais Dieva pārsteigums. Viņš bija pārsteigums jūdiem, kuri gaidīja karotāju un uzvarētāju Mesiju, jo Viņš piedzima silītēs un nomira pie krusta. Jēzus joprojām ir pārsteigums visu laiku cilvēkiem, jo Viņa vārdi pārsniedz šīs pasaules kategorijas un vērtības. Viņš pats savu publisko dzīvi piepilda ar pārsteigumiem. Viņš pārsteidz samarieti, kad apstājas, lai runātu ar viņu, lai gan ir jūds (Jņ.4:9), pārsteidz Zaheju, kad lūdz palikt viņa mājā (Lk.19:5), un pārsteidz arī bagāto jaunekli, kad liek viņam sekot viņam un atteikties no savas mantas (Mk.10:21). Pārsteigums prasa paklausību, bet šī jaunieša gadījumā mēs redzam, ka viņš nepieņēma šo pārsteigumu un aizgāja lielā nelaimē, jo viņam bija daudz mantas.

Pāvests Francisks mums atgādina, lai mūsu sirdis būtu atvērtas Dieva pārsteigumiem. Visvairāk pārsteidzoša ir Jēzus augšāmcelšanās. Vislabāk to pieņēma sievietes, kuras skrēja to paziņot mācekļiem (Mt 28, 8), bet tie vīrieši, kuri bija baudījuši Skolotāja tuvību, negribēja pieņemt šo pārsteigumu. Tā tas bija Tomasa gadījumā, bet, kā pontifiks teica 2018. gada Lieldienās, Kungs ir pacietīgs arī pret tiem, kas neiet tik ātri. Viņš ir pacietīgs ar katru no mums.