Paul Sabaganga Samuel ir Mvanzas arhidiecēzes seminārs. Viņš ir dzimis lauksaimnieku ģimenē, un viņam ir astoņi brāļi un māsas.
"Atceros, kad mācījos ceturtajā klasē pamatskolā, mana vecmāmiņa, kura ir ļoti stipra un laba katoliete, kādu dienu man teica: "Mans mazdēls, es ļoti ticu lūgšanām un lūdzos, lai kādu dienu tu kļūtu par priesteri. "
Es uztvēru šo apgalvojumu kā joku, jo mūsu ciltī ir tradīcija, ka mazdēls un vectēvs var viens otram izspēlēt racionālus jokus. Toreiz man bija 10 gadi. Lai gan es šādu apgalvojumu uztvēru kā joku, šie vārdi palika manā galvā un tika vairākkārt atkārtoti.
Tajā pašā skolā, kad es mācījos septītajā klasē, pamatskolas pēdējā klasē, kādu dienu pie mums klasē ieradās katehēze un skolotājs. Pēc tam, kad skolotājs mūs iepazīstināja ar katehētiķi, katehēts, netērējot laiku, sacīja klasei: "Es zinu, ka šeit, klasē, jūs esat dažādu reliģiju audzēkņi, bet, kā skolotājs mani iepazīstināja, draudzes priesteris mani bija sūtījis, lai es sameklētu labus zēnus, kas varētu iestāties mazajā seminārā, lai sagatavotos kļūt par priesteriem. Kā jūs domājat, kurš varētu iestāties mazajā seminārā? jautāja katehēze. Visa klase atbildēja: "Paul Samuel". Skolotājs ātri jautāja: "Kur viņš ir?" Es atbildēju, pieceļoties: "Es esmu klāt. Nāc un uzraksti savu vārdu šeit.
Pēc mēneša mēs devāmies uz draudzi un tikāmies ar draudzes priesteri, kur tajā pašā dienā mums tika uzdots eksāmens, lai tie, kas to nokārtoja, tiktu uzņemti mazajā seminārā. Kopā ar citiem skolēniem no dažādām pagasta pamatskolām mēs bijām aptuveni 60 skolēni. Mēs kārtojām eksāmenu, bet tika atlasīti tikai trīs, es biju starp tiem, kas tika atlasīti.
Pagasta priesteris nosūtīja ziņu skolas direktoram, un direktors ieradās pie mums mājās, lai paziņotu, ka nākamajā gadā man jāstājas mācīties mazajā seminārā, lai iegūtu parasto vidējo izglītību. Tajā dienā es biju ļoti laimīga un atcerējos vecmāmiņas vārdus. "Mans mazdēls, es ļoti ticu lūgšanai, un es lūdzos, lai kādu dienu tu kļūtu par priesteri. Viss noritēja labi, es iestājos seminārā, Sv.Marijas seminārā Nyegezi Mwanza, un 2016. gadā ļoti labi pabeidzu semināra studijas.
Pēc tam es devos mācīties valsts skolā, Moši Tehniskajā vidusskolā, kur mācījos fiziku, bioloģiju un ķīmiju kā galvenos priekšmetus, ar domu, ka pēc mācību pabeigšanas es atgriezīšos galvenajā seminārā.
Pēc vidusskolas beigšanas man nebija ne vēlēšanās, ne aicinājuma iestāties galvenajā seminārā, jo tolaik domāju tikai par iestāšanos universitātē, lai studētu medicīnu. Tajā pašā gadā es pieteicos iestāties universitātē un tiku uzņemts universitātē, farmācijas bakalaura grāds, un man tika piešķirts valsts sponsorējums studijām universitātē. Viss noritēja labi, un es iestājos universitātē.
Viss gāja labi, bet pēc diviem mēnešiem universitātē sāku just, ka esmu aizbēdzis no svarīgas misijas, tajā laikā nebiju nostabilizējies un man nebija miera. Īpaši tad, kad biju baznīcā uz svētdienas misi, kad redzēju priesteri, kas celebrēja svēto Misi.
Es sāku just, ka man pietrūkst kaut kā ļoti svarīga ne tikai man, bet arī maniem kristiešiem, un ka universitāte tajā laikā nebija īstā vieta man. Es mēģināju meklēt padomu pie dažādiem draugiem un pat priesteriem un vecākiem, bet viņi visi man teica, ka vispirms man ir jāpabeidz universitāte un tad jāstājas lielajā seminārā. Es nolēmu nedēļu lūgties, un atceros, ka pēdējā lūgšanu dienā svētdien es neko neēdu un nedzēru, lai Kungs, Dievs, parādītu man pareizo ceļu.
Nākamajā pirmdienā devos uz tikšanos ar Mvanzas arhidiecēzes aicinājumu direktoru, un viņš man teica to pašu, ka man labāk pabeigt universitāti, jo es to jau esmu sācis. Bet viņš piebilda, ka, ja es vairs negribu mācīties universitātē, esmu gatavs pieteikt sevi bīskapam un nākamajā gadā iestāties lielajā seminārā, lai saņemtu priestera aicinājumu.
Es pametu universitāti un pievienojos diecēzei kā priesteris.
"2017./2018. gadā es pabeidzu gadu pirms Lielā semināra, un 2018. gadā es iestājos Filozofijas seminārā, Ntungamo Lielajā seminārā 2018./2019. akadēmiskajā gadā. Kad mācījos otrajā kursā galvenajā seminārā, mans bīskaps man teica, ka man ir jāgatavojas priestera formācijai un studijām Spānijā.
Šogad esmu ieradies uz priesterības formāciju Bidasoa un studijām Navarras Universitātē. Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību par visām lūgšanām un finansiālo palīdzību, ko jūs mums tik dāsni sniedzat, lai mēs varētu īstenot mūsu formāciju un studijas Spānijā. Paldies par jūsu laipnību, atbalstot mūs šajos grūtajos laikos. Lai Kungs jums dāvā savu svētību un žēlastību visās jūsu darbībās."
