Koffi Edem Amaglo ir priesteris no Togo.
"Esmu dzimis Togo un dzīvoju Togo, līdz ierados Romā (kas, starp citu, bija mana pirmā uzturēšanās Eiropā), lai turpinātu teoloģijas studijas.
Es esmu mātes piektais bērns. Manam tēvam ir vairāk bērnu, viņš dzīvo poligāmijā. Ļoti agrā bērnībā kopā ar māti un brāļiem un māsām iemācījos interesēties par Baznīcu un kristīgo ticību. Sākumskolā uzcītīgi sāku mācīties katehismu un 1997. gadā, 12 gadu vecumā, vienlaikus ar pirmās pakāpes studiju sertifikātu (CEPD) saņēmu kristīgās iesvētības sakramentus.
Man ļoti agri nācās saskarties ar ģimenes konfliktiem un politiskām sociālām problēmām manā valstī, Togo (jo īpaši ar nacionālo streiku no 1990. līdz 1992. gadam). Tas viss dziļi iezīmēja manu dzīvi un turpmāko karjeru.
Jūtoties iekšēji piesaistīts Dieva un Baznīcas darbiem un nepārstājot pārdomāt Kristus vārdus, kas mani uzrunāja: "Pļaujas ir daudz, bet strādnieku maz" (Mt 9, 32-38), 1997. gada 6. novembrī, kad man bija 12 gadi, es iestājos Svētā Pija X Mazajā seminārā Agoè-Nyivé.
No 1997. gada uzsāku formācijas un priesterības izredzēšanas kursu, līdz 2004. gadā Mazajā seminārā ieguvu bakalaura grādu. Ar sava bīskapa piekrišanu turpināju savu formāciju ar gadu mācībām Svētā Pāvila proģenerālajā seminārā Nočē (2004-2005).
Pēc tam studēju filozofiju (2005-2008) un teoloģiju (2009-20013) Sv.Jāņa Pāvila II Starpdiecēzes lielajā seminārā Lomē. Starp filozofijas un teoloģijas kursiem 2008.-2009. gadā veicu kanonisko praksi savas diecēzes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrālē Lomē, un pēc pēdējā semināra gada mani iesvētīja diakona kārtā.
Ar Dieva žēlastību 2013. gada 21. decembrī Lomē mani iesvētīja par priesteri. Uzreiz sāku savu priestera kalpošanu, kas tagad ilgst jau septīto gadu.
Vispirms es kalpoju kā formators (2013-2014) Sv.Pija X Mazajā seminārā, kur pats pirms tam biju bijis seminārists. Pēc tam, no 2014. līdz 2014. gadam līdz ierašanās brīdim šeit, Romā, veicu priestera kalpošanu kā vikārs Hēdzranovē Kristo Risorto draudzē.
Savas draudzes vikāra kalpošanas laikā es sadarbojos arī ar Lomes diecēzes Padomi taisnīgumam un mieram.
Dzīvojot draudzes kalpošanā, man nācās pavadīt daudzus kristiešus un arī nekristiešus, kuri saskārās ar problēmām, kas saistītas ar sociālo netaisnību, ģimenes konfliktiem, kas apdraudēja cilvēku cieņu un dzīves pieredzi: bērnus, sievietes utt. Turklāt mana uzmanība bija jāpievērš arī vispārējai sociālpolitiskās situācijas atmosfērai mūsu valstī, vardarbībai pēc vēlēšanām, bezdarbam ar tā radītajām problēmām utt.
Es sapratu, ka apmācība, ko šajā jomā saņēmu seminārā, ir jāpastiprina, lai labāk palīdzētu risināt visus šos izaicinājumus, kas saistīti ar cilvēku labklājību un viņu kristīgās dzīves un liecības attīstību.
Tieši šajā nozīmē, pateicoties providenciālai satikšanai, man bija iespēja kopā ar manas diecēzes Bīskapijas Taisnīguma un miera padomi iziet apmācības par advokāta palīgu, un kopš tā laika man sava bīskapa vadībā bija jāsadarbojas ar šo padomi. Mums izdevās izveidot draudzes Taisnīguma un miera padomes visās diecēzes draudzēs ar Svētā Krēsla kontrolē esošās Pontifikālās Taisnīguma un miera padomes vēlamās šīs padomes specifiskās darbības spektru.
Tā kā Taisnīguma un miera padomes misija jo īpaši ir saistīta ar Baznīcas sociālās doktrīnas apguvi un risināmajiem jautājumiem, kā arī risināmajām problēmām, kas prasa tālāku specializāciju šajos jautājumos, man bija nepieciešams izglītoties morāles teoloģijā, lai turpinātu darbu. Tieši saskaņā ar šo mana bīskapa redzējumu tika izstrādāts manu studiju projekts.
Dievišķais Providence vēlējās, lai mani labvēļi no CARF pieņemtu palīdzēt mums šajā projektā, un es esmu šeit, dzīvoju Altomontes priesteru koledžā Romā un no 2020. gada oktobra studēju morāles teoloģiju (Licenciāts) Svētā Krusta universitātē.
Studiju projekts, ko galvenokārt motivēja kalpošana Taisnīguma un miera padomē pēc studijām, paredz, ka esmu aicināts izmantot iegūtās prasmes kalpošanai šajā galvenajā pastorālās aprūpes nozarē savā diecēzē.
Jāatzīmē, ka Padome sadarbojas ar vairākām pilsoniskās sabiedrības apvienībām, kas ir apņēmušās veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības, un, kā norādīts tās programmas koncepcijās, tā centīsies strādāt, lai veicinātu taisnīgumu un mieru, sociālo kohēziju saskaņā ar mana bīskapa kontrolē esošās Baznīcas sociālās doktrīnas loģiku. Skaidrs, ka es būšu sava bīskapa rīcībā saskaņā ar viņa pastorālo redzējumu.
Vēlos izteikt pateicību saviem un savas diecēzes labvēļiem par dāsno palīdzību, lai šis studiju projekts kļūtu par pastāvīgu realitāti. Mana apņemšanās ir pilnīga, lai sasniegtu manas formācijas mērķus ar lūgšanu, lai tas palīdzētu man augt iekšēji un arī Dieva tautai. Es neaizmirstu jūs savās Svētās Mises svinībās un savās lūgšanās, jo īpaši šajā kovid19 pandēmijas laikā ar visām tās sekām. Lai dievišķā labvēlība turpina savu darbu katra no jums dzīvē.
