DONĒT TAGAD

Mana Māte no debesīm mani pavada manā aicinājumā, tāpat kā viņa to darīja dzīvē.

Vārds un uzvārds: Ēriks Hosuē Villegass Korrea (Erick Josué Villegas Correa)
Vecums: 26 gadi
Situācija: Seminārs
Izcelsme: Selaja, Meksika
Pētījums: Studē teoloģiju Bidasoa starptautiskajā seminārā Pamplonā.

Levaņģēlijs man vienmēr ir bijis cieņas un apbrīnas vērts tēls.

Ēriks Hosuē Villegass Korrea (Erick Josué Villegas Correa) ir seminārists no Selajas diecēzes, Gvanhuato, Meksikā. 

"Mani vecāki jau no mazotnes man ieaudzināja kristīgās un cilvēciskās vērtības, pamatizglītību ieguvu katoļu skolā, svētdienās apmeklējām misi, tāpēc priestera tēls man vienmēr bija cieņas un apbrīnas vērts; tas manī rosināja vēlmi līdzīgi kalpot citiem, un manī sāka augt vēlme pēc priestera aicinājuma. 

2010. gadā es iestājos seminārā, mazajā semināra posmā, kur kopš tā brīža ar manu audzinātāju, biedru, draugu, vecāku u.c. palīdzību esmu audzis un briedinājis savu atbildi uz šo aicinājumu.

Pēc teoloģijas pirmā kursa pabeigšanas manā diecēzē 2018. gadā mani formatori lūdza turpināt teoloģijas studijas Navarras Universitātē, dzīvojot Bidasoa Starptautiskajā garīgajā koledžā, kur šobrīd arī esmu, ar mērķi turpināt savu formāciju šajā aicinājuma procesā. 

Ierašanās šeit, Pamplonā, Navarras Universitātē un Bidasoa, man ir bijusi ļoti liela pieredze; tā ir pirmā reize, kad esmu pametis savu valsti, un iespēja dalīties ar daudziem cilvēkiem no citām valstīm mani ir ļoti iezīmējusi un vēlreiz apliecinājusi manu vēlmi kalpot dvēselēm, kā arī palīdzējusi apzināties Baznīcas universālumu. 

Manu uzturēšanos šeit iezīmēja arī sāpīga pieredze: mammas zaudējums 2019. gada 24. jūlijā, kad biju vasaras pastorālajā aprūpē Santjago de Kompostelā; tā bija ļoti sāpīga pieredze, atrodoties tālu no mājām, bet pilna ticības un cerības, ka Dievs no manis kaut ko vēlas, un es zinu, ka viņa mani pavada manā aicinājumā no debesīm, tāpat kā viņa to darīja dzīvē."

"DVēlos jums pateikties par finansiālo atbalstu, ko esmu saņēmusi mācību gadu laikā, un vēl jo vairāk šajā pandēmijas laikā, kas mūs visus skāra pēdējā gada laikā.

Ņemot vērā šo atbalstu, kurā daudzi cilvēki ir aiz muguras, viens no veidiem, kā parādīt savu pateicību, ir šis sasniegums, ko apliecina manas atzīmes, par kurām varu teikt, ka tās ir apmierinoši nokārtotas; lai gan es turpināšu censties tās vēl vairāk uzlabot.

Es ceru, ka Dievs arī turpmāk svētīs viņu darbu, uzticību un kalpošanu Baznīcai, priesteriem un semināristiem un ka Viņš simtkārtīgi atalgos to, ko viņi dara mūsu labā, un es vēlreiz izsaku savu visdziļāko pateicību, cerot, ka Jaunava Marija turpinās sargāt šo labo darbu".