Tie ir nesavtīgi, nesavtīgi un dāsni darbi, ko mēs darām citu labā. Ir četrpadsmit žēlsirdības darbi - septiņi miesīgie un septiņi garīgie. Pamācīšana, padomu došana, mierināšana, mierinājums ir garīgi žēlsirdības darbi, tāpat kā piedošana un pacietīga ciešana. Starp žēlsirdības miesas darbiem mēs atrodam žēlsirdības palīdzību, kas ir viena no galvenajām brālīgās mīlestības liecībām; tā ir arī Dievam tīkama taisnīguma prakse. Katoļu Baznīcas katehisms, 2447.
Pāvests Francisks ir pasludinājis 2014. gadu par 2014. Žēlsirdības gadsŠeit mēs aplūkosim žēlsirdības darbus, kurus viņš ir ieteicis pārdomāt un veikt šajā laikā, bet kurus nedrīkst aizmirst.
Katram kristietim šie darbi ir jāpatur prātā kā "veids, kā pamodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien ir miegaina nabadzības drāmas priekšā, un vēl dziļāk iedziļināties Evaņģēlija sirdī, kur nabadzīgie ir priviliģēti dievišķās žēlastības saņēmēji".
Baznīcai piemīt labas mātes gudrība, kura zina, kas nepieciešams viņas bērniem, lai tie augtu veseli un stipri gan miesā, gan garā. Ar žēlsirdības darbiem viņš aicina mūs no jauna atklāt, ka gan mūsu līdzcilvēku miesai, gan dvēselei ir nepieciešama aprūpe un ka Dievs katram no mums uztic šo rūpīgo aprūpi.. "Žēlsirdības objekts ir pati cilvēka dzīvība visā tās pilnībā. Mūsu pati dzīve kā "miesa" ir izsalkusī un izslāpusī, tai ir vajadzīgas drēbes, pajumte un apmeklētāji, kā arī cienīga apbedīšana, ko neviens pats sev nevar dot (...). Mūsu pati dzīve kā "gars" ir jāizglīto, jālabo, jāiedrošina, jāiedrošina, jāapsveic (...). Mums ir vajadzīgi citi, kas mums dotu padomu, piedotu, pacietīgi izturētos un lūgtu par mums.". Francisks, 3. meditācija priesteru jubilejā, 2016. gada 2. VI.
Pāvests Francisks noslēdz vienu no savām katehēzēm par 14 žēlsirdības darbiem
Žēlsirdības darbu praktizēšana rada žēlastību tam, kurš tos dara. Lūkas evaņģēlijs stāsta par Jēzus vārdiem: "Dodiet, un jums tiks dots". Tātad ar žēlsirdības darbiem mēs pildām Dieva gribu, dodam kaut ko no sevis citiem, un Kungs mums apsola, ka Viņš mums dos arī to, kas mums vajadzīgs.
No otras puses, žēlsirdības darbu veikšana ir veids, kā kompensēt un atjaunot mūsu dvēseli par grēkiem, kas mums jau piedoti Izlīgšanas sakramentā. atzīšanās. Veicot labus darbus, piemēram, protams, žēlsirdības darbus. "Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie iemantos žēlastību. Mt.5, 7.
Turklāt žēlsirdības darbi palīdz mums virzīties uz priekšu ceļā uz Debesīm, jo tie mūs dara līdzīgus Jēzum, mūsu paraugam, kurš mūs mācīja, kādai jābūt mūsu attieksmei pret citiem. Mateja evaņģēlijā mēs atrodam šādus Kristus vārdus: "Nesakrājiet sev dārgumus virs zemes, kur tos bojā kodes un rūsas, kur zagļi ielaužas un nozog, bet sakrājiet sev dārgumus debesīs, kur ne kodes, ne rūsas tos nebojā un kur zagļi nelaužas un nelaupa. Jo, kur ir jūsu dārgumi, tur būs arī jūsu sirds."
Sekojot šai Kunga mācībai, mēs iemainām laicīgās lietas pret mūžīgajām lietām, kas ir patiesi vērtīgas.
| Žēlsirdības miesas darbi |
| 1 | Slimnieku apmeklēšana |
| 2 | Izsalkušo barošana |
| 3 | Dodiet dzert slāpes alkstošajiem. |
| 4 | Naktsmītņu sniegšana svētceļniekiem. |
| 5 | Kailais mērci. |
| 6 | Ieslodzīto apmeklējumi. |
| 7 | Mirušo apbedīšana. |
"Cilvēks, kas nereaģē uz bēdām un netaisnībām un necenšas tās atvieglot, nav cilvēks pēc Kristus sirds mīlestības mērauklas."
Pāvests Francisks
"Kam ir divi mēteļi, lai tos iedala tiem, kam to nav, un kam ir ko ēst, lai dara tāpat" (Lk 3:11). Šie divi žēlsirdības darbi papildina viens otru un attiecas uz palīdzību, kas mums jāsniedz pārtikas un citu labumu veidā tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Mūsdienās tas nav bieži sastopams gadījums, bet var gadīties, ka mēs uzņemam kādu cilvēku savās mājās nevis draudzības vai ģimenes viesmīlības dēļ, bet gan kādas patiesas vajadzības dēļ.
Šis žēlsirdības darbs ir vērsts uz to, lai atvieglotu vēl vienu pamatvajadzību - apģērbu. Daudzkārt mums to atvieglo apģērbu kolekcijas, kas tiek rīkotas draudzēs un citos centros. Kad runa ir par apģērba dāvināšanu, ir labi domāt, ka mēs varam dot to, kas mums ir palicis pāri vai vairs nederīgs, bet mēs varam dot arī to, kas joprojām ir noderīgs.
Jēkaba vēstulē mēs tiekam mudināti būt dāsni: "Ja brālis vai māsa ir kaili un kam trūkst dienišķās barības, un kāds no jums viņiem saka: "Ejiet mierā, sasildieties vai paēdiet," bet jūs nedodat viņiem miesai nepieciešamo, kas no tā labs?"" Jēkaba 2, 15-16.
Šajā globālās pandēmijas laikā šis žēlsirdības darbs iegūst spēcīgu nozīmi. Tā ir reāla aprūpe gan fizisko vajadzību ziņā, gan arī attiecībā uz to, kā uzturēt viņus sabiedrībā un... lūgšanas par slimajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Labs piemērs no Svētajiem Rakstiem ir Lūkas evaņģēlija līdzība par labo samarieti.
Tā ir ieslodzīto apmeklēšana, sniedzot viņiem ne tikai materiālu palīdzību, bet arī garīgu palīdzību, kas palīdz viņiem pilnveidoties kā cilvēkiem, laboties, mācīties darīt darbu, kas viņiem var būt noderīgs, kad viņi būs izgājuši tieslietu sistēmas noteikto laiku. Šodien šo sarežģīto solidaritātes uzdevumu veic priesteri un konsekrētie vīrieši un sievietes. lūgšanas par priesteriemMēs vēlamies viņus pavadīt un atbalstīt šajā solidaritātes sociālajā darbā.
Piedāvājot Mise par mirušajiem un cieņpilna mirušo apbedīšana šķiet lieks uzdevums, bet tā nav. Kara laikā tas var būt ļoti sarežģīts uzdevums. Kāpēc ir svarīgi cilvēka ķermeni apbedīt ar cieņu? Tā kā cilvēka ķermenis ir bijis mājvieta Svētais Gars. Mēs esam "Svētā Gara tempļi". 1 Kor 6, 19.
| Garīgie žēlsirdības darbi |
| 1 | Mācīt nemācīto. |
| 2 | Sniedziet labus padomus tiem, kam tas ir nepieciešams. |
| 3 | Labojiet pārkāpēju. |
| 4 | Piedodiet tiem, kas mūs aizvaino. |
| 5 | Lai mierinātu skumjo. |
| 6 | Pacietīgi paciest citu kļūdas. |
| 7 | Lūdzieties Dievam par dzīvajiem un mirušajiem. |
"Kristietis nevar pievērsties tikai personīgām problēmām, jo viņam ir jādzīvo, domājot par universālo Baznīcu un domājot par visu dvēseļu pestīšanu."
Pāvests Francisks
"Tie, kas māca taisnību ļaudīm, mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi mūžos." (Dan 12, 3b).
Tas attiecas uz mācībām par jebkuru mācību priekšmetu, arī par reliģiskiem jautājumiem. Šī mācīšana var notikt rakstiski vai mutiski, ar jebkādiem saziņas līdzekļiem vai tieši. Palīdzības un atbalsta sniegšana priesterības formācija ir arī garīgās žēlsirdības darbs.
Viena no Svētā Gara dāvanām ir padoma dāvana. Tāpēc ikvienam, kurš vēlas dot labu padomu, vispirms ir jābūt saskaņā ar Dievu, jo tas nav jautājums par personīga viedokļa paušanu, bet gan par labu padomu tiem, kam nepieciešams padoms.
Brālīgo pamācīšanu skaidro pats Jēzus Mateja evaņģēlijā: "Ja tavs brālis grēko, ej un runāj ar viņu vienatnē un pārmet viņam. Ja viņš tevi uzklausa, tu esi uzvarējis savu brāli." (Mt 18, 15-17).
Lai labotu savu tuvāko, mums tas jādara lēnprātīgi un pazemīgi. Bieži vien tas būs grūti, bet mēs varam atcerēties, ko apustulis Jēkabs saka savas vēstules beigās: "Kas atgriež grēcinieku no viņa ļaunā ceļa, tas izglābs viņa dvēseli no nāves un saņems piedošanu par daudziem grēkiem" (Jēk.5:20).
Kad mēs lūdzam Tā Kunga lūgšanu, mēs sakām: "Piedod mums mūsu grēkus, kā arī mēs piedodam saviem pāridarītājiem." Un Jēzus Kristus mums saka: "Ja jūs piedodat cilvēku grēkus, arī Debesu Tēvs jums piedos. Bet, ja jūs nepiedosiet cilvēkiem viņu pārkāpumus, arī Tēvs jums nepiedos." (Mt 6, 14-15).
Piedošana ir atriebības un aizvainojuma pārvarēšana. Tas nozīmē laipni izturēties pret to, kurš mūs ir aizvainojis. Vislielākā piedošana ir Kristus piedošana pie krusta, kurš māca mums, ka mums ir jāpiedod viss un vienmēr: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko tie dara." (Lk 23:34).
Komforts skumjajiem, tiem, kas cieš no personīgām grūtībām vai nonāk brīžos, kad viņiem ir jārēķinās ar to. pārvarēt bēdas ir vēl viens garīgās žēlsirdības darbs. Bieži vien to papildinās labu padomu sniegšana, kas palīdz pārvarēt sāpju vai skumju situācijas. Pavadīt savu tuvāko vienmēr, bet jo īpaši visgrūtākajos brīžos, nozīmē īstenot praksē Jēzus piemēru no Evaņģēlija, kurš izjuta līdzjūtību pret citu sāpēm, kad vien Viņš tās redzēja.
Pacietība citu cilvēku kļūdu priekšā ir tikums un žēlsirdības darbs. Ja šo trūkumu nešana rada vairāk ļaunuma nekā labuma, ar lielu labdarību un maigumu ir jābrīdina.
Svētais Pāvils iesaka lūgties par visiem bez izņēmuma, arī par valdniekiem un cilvēkiem, kas ieņem atbildīgus amatus. Lūgšana par priesterības un reliģiskajiem aicinājumiem un pāvesta nodomiem. Svarīgi ir arī lūgties par aizgājējiem, kas atrodas Šķīstītavalūdzieties par viņiem un lūdziet pilnīga indulgence lai viņu dvēseles būtu brīvas no grēka.
Lai gan, protams, ir lietderīgi dot dzīvību projektiem, kuros mums ir iespēja pielikt roku, parastā žēlsirdības joma ir ikdienas darbs, ko vada kaislība palīdzēt: ko vēl es varu darīt? ko vēl varu iesaistīt? Tas viss ir žēlsirdība darbībā, bez laika grafikiem, bez aprēķiniem: "dinamiska žēlsirdība, nevis kā pārvērtēts un definēts lietvārds, ne kā īpašības vārds, kas mazliet rotā dzīvi, bet kā darbības vārds - būt žēlsirdīgam un būt žēlsirdīgam".Francisks, 1. meditācija priesteru jubilejā, 2016. gada 2. VI.
Sadarbībā ar:
OpusDei.com
Katoļu baznīcas katolicisms
Pāvests Francisks, 3. meditācija par priesteru jubileju
