Būt par priesteri nav mērķis, bet gan līdzeklis ceļā uz svētumu.

Vārds un uzvārds: Vincent Sserwaniko.
Vecums: 26 gadi.
Situācija: Seminārs.
Izcelsme: Kampala, Uganda.
Pētījumi: Studējis teoloģiju Bidasoa starptautiskajā seminārā Pamplonā.

Es jūtu sevī spēku, kas mani virza uz to, ka vēlos kļūt par priesteri.

Vinsents Sservaniko ir no Ugandas, Austrumāfrikā, un viņš ir Bugandas cilts, proti, Butiko klana loceklis šajā Āfrikas reģionā. Viņš ir uzaudzis ļoti patriarhālā sabiedrībā un ģimenes mīlestības ieskauts.

Šajā realitātē Dievs viņu aicināja uz priesterību, un pēc gadiem ilgas formācijas savā dzimtenē viņš ieradās Bidasoa starptautiskajā seminārā Navarrā, lai pabeigtu formācijas procesu. Viņš pieder Kampalas arhidiecēzei un sapņo atgriezties, lai kalpotu savai kopienai.

Seminārā viņš iestājās 14 gadu vecumā, taču vēlme iestāties tajā radās jau 9 gadu vecumā, kad viņš sāka kalpot kā altārzēns. "Es lūdzu tēvu, lai viņš atļauj man iestāties seminārā. Viņš man atteica, lai es vēl nedaudz pagaidītu. Tā arī notika: pēc četriem gadiem es varēju iestāties mazajā seminārā. Kādu dienu tēvs man jautāja: "Kāpēc tu vēlies kļūt par priesteri?" Es atbildēju: "Es nezinu iemeslus, bet es sevī jūtu spēku, kas liek man kļūt par priesteri. Es nekad neesmu šaubījies, ka tas ir mans aicinājums".

Viņa ģimene nekad neiebilda, taču viņa kultūrā ir nosodīts, ja ģimenes loceklis vīrietis kļūst par priesteri un atsakās no savas ģimenes.

Bidasoā viņu pārsteidza semināristu draudzība. "Jau no pirmās dienas mīlestība, ar kādu cilvēki izturējās pret mani, pārvarēja visas bažas, kas man varēja rasties, un viņi lika man justies kā daļai no šīs lielās ģimenes".

DONĒT TAGAD